Plūdi

 „Nīcas Novada Vēstīs” 2012. gada februārī.  Gita Vanaga, Senlietu krātuves vadītāja
 foto no A.Cērpas arhīva -„Rīzikos” uz kūti brauca ar laivu.

1932. gadā

1932. gadā laikā no 8. līdz 16. janvārim laikrakstā „Kurzemes Vārds” katru otro dienu parādījās satraucoša informācija par plūdu radītajām sekām Nīcas apkārtnē.

 Applūdušas vairāk nekā 100 saimniecībasNO VESTURES
Sakarā ar pēdējās dienās Lejaskurzemē uznākušo sniegputeni, lietusgāzēm un pastāvīgajām vētrām, visās upēs ievērojami cēlās ūdens, Bārtā – vairāk nekā par 2m. Reti piedzīvots, ka jau tūlīt pēc Jaungada Lejaskurzemes upēs sākas ledus iešana un iedzīvotājus apdraud nopietnas plūdu briesmas. 7.janvārī ūdens pārpludināja plašu apkārtni – Upmaļu, Banažu, Rumbas, Sīkļu un Pētermuižas ciemus, kopā vairāk kā 100 saimniecības. Braucot pa Bernātu šoseju, redzamas applūdušas Pērkones pagasta, tālāk Nīcas pagasta pļavas, dārzi, mājas, šķūņi, 8-9km² liels apgabals līdzinās ezeram, kura vidū paceļas atsevišķas ēkas. Veci nīcenieki stāsta, ka tik lielus un draudīgus plūdus piedzīvojuši tikai pirms 22 gadiem, kad Bārtas upē pie Pētermuižas ūdens cēlies 4 m virs normas. Upmaļu ciemā pilnīgi ūdenī atrodas sekojošas saimniecības: Lūsēni, Silēni, Pelnēni, Urbāni, Ķepali, Bernāti, Upmaļi, Ķuņķi. Banažciemā: Peļņi, Daiži, Podēni, Bajāri u.c. Sīkļu ciemā: Bumbuļi, Ķesteri, Lēviši. Zemākās vietās ūdens jau sāka plūst istabās un lopu kūtīs, izskaloti vairāki tilti un pārbrauktuves.
Ceturtdienas vakarā Bārtas upe bijusi gan stipri uzplūdusi, bet briesmas gan neviens iedzīvotājs negaidījis un pēc pusnakts visi devušies pie miera. Plkst. 4.00 ūdens sācis ārkārtīgi ātri celties, pārrāvis ceļus, nocēlis tiltus. Uzmodinātie iedzīvotāji steidzās glābt kūtīs lopus, kuri mirka līdz vēderam ūdenī. Grūti bija glābt cūkas, jo tās no ūdens baidījās. Tās bāza maisā un nesa uz staļļaugšu. Vairāk kā 50 saimniecības lopus izglābušas, ievedot tos dzīvoklī. Kāda saimnieka istabā vēl mitinājās 8 govis. Plūdi ar ledu sagāzuši dažus telefona stabus. Vietējā telefona satiksme pārrauta. Plūdu dēļ Nīcas pamatskolā no 60 bērniem bija ieradušies tikai 10. Plūdi nodarījuši ārkārtīgi lielus zaudējumus lauksaimniekiem. Visvairāk cietuši ziemāju sējumi.

Nīcas plūdos aiznestie priekšmeti peld uz jūru
 No Nīcas applūdušiem apgabaliem vēl vakar caur Liepājas ostu gāzās ūdens mutuļodams uz jūru, līdzi aiznesdams dažādus kokus un citas mājsaimniecības lietas. Vakarrīt ostā saķēra ragavas un nīcenieku „bluķeni” – nelielu kokā izcirstu laivu. Straume aiznes uz jūru arī sienu, salmus un siena „ķrāģus”. Vakar pēc pusdienas peldēja uz jūru vairāki baļķi, kurus tirdzniecības ostas galā saķēra zvejnieki un izvilka krastmalā. Uz jūru aizpeld arī dedzināmā malka, kura aiznesta no nīcenieku sētām.

Ledus sastrēgumu mēģina likvidēt spridzinātāji
Sperti visi vajadzīgie soļi, lai cauri tiltam izvadītu salauzīto ledu. Tiltam atlauzts viens balsts, bet citādi tas maz bojāts. Pēc sastrēgumu likvidēšanas ūdens upē stipri krities. Lai plūdu briesmas ātrāk novērstu, izsauca kara ostas spridzinātāju komandu ar 300kg spridzināmo vielu. Spridzinātāju komanda ar labiem panākumiem strādāja līdz vēlai naktij. Nīcā beidzas plūdu briesmas. Sakarā ar uznākušo salu ūdens manāmi krities.

Gandrīz jauni plūdi Nīcā
Ceturtdien pēc stiprā lietus Bārtas un Nīcas upēs sāka atkal strauji celties ūdens. Upes tuvumā applūda mājas un lauki. Iedzīvotāji jau sāka uztraukties, domādami, ka tos būs piemeklējuši jauni plūdi. Lietus pārgāja. Nīcas upes iztekas galā aiz Reiņu meža tika vaļā ledus sablīvējums. Tas deva iespēju augstajam ūdens līmenim nokrist.

Vai ļausim Nīcas zemnieku gadskārtējai nelaimei atkārtoties?
Nepaiet neviens pavasaris, kad plašā Nīcas līdzenuma apdzīvotājus nepiemeklētu plūdi. Bārtas upes kritums ir par mazu, lai plašās ūdens masas, kuras nāk no Bārtas upes augšmalas, novadītu uz Liepājas ezeru. Sniegam mežos kūstot, pārplūst visi strauti, ūdens dodas lejā uz Nīcas līdzenumu, pa kuru Bārtas upes līču loču tek uz Liepājas ezeru. Upes lejas gals ir pārāk līkumots un krasti zemi. Ūdens ceļas krastiem pāri, pārplūdinādams Nīcas līdzenumus desmitiem km2 platībā. Nīcenieki vārda pilnā nozīmē katru pavasari un pat ziemu dzīvo vienās plūdu bailēs. Agrākos gados Bārtas upes pārplūšana nebija tik bīstama, kā tagad. Bārtas upes augšgals nebija meliorēts un ūdens upē plūda lēnām 2-3 dienās. Tagad Bārtas upes augšgalā izrakti pirmklasīgi novadgrāvji, pa kuriem ūdens satek upē ļoti ātri un tas uz ezeru plūzdams vienā naktī spēj pārpludināt visu Nīcas līdzenumu. Plūdi būtu novērsti, ja Bārtas upi no Mācītājmuižas ar Liepājas ezeru savienotu ar kanālu palīdzību. Skaidrs, ka pa 3-4km garu taisnu ceļu ūdens noplūstu daudz ātrāk nekā pa 13km garo līkumaino ceļu, kurš sevišķi bīstams tamdēļ, ka upes līčos aizķeras ledus gabali un rodas grūti likvidējami ledus sastrēgumi.

Katru ziemu dažādos darbos nodarbina lielu skaitu bezdarbnieku, pie kam bieži dzirdami pamatoti aizrādījumi, ka sabiedrisko darbu plānā uzņemtie darbi ir neproduktīvi. Vai nodrošinot bezdarbniekus kanālu rakšanā, plūdu novēršanai Nīcas līdzenumā nebūtu veikts daudz svētīgāks darbs?

Kā zināms, Bārtas upes iztaisnošana, padziļināšana un dambju uzbēršana sākās 1932.gadā. Darbs tika pabeigts 1936.gada rudenī.