Datums: 05.08.2020
Atzīmē Rudes skolas 145 gadu jubileju
1.augustā ar sirsnīgiem vārdiem un skanīgām dziesmām estrādē notika Rudes skolas 145. dzimšanas dienas svinības. Kopā bija pulcējušies nu jau bijušās skolas pedagogi, tehniskie darbinieki, absolventi un sadarbības partneri.
Pedagogi un darbinieki saņēma pateicības un piemiņas dāvanas. Lietainās dienās redzēsim vairāk zaļu lietussargu nekā līdz šim. Tie atgādinās par svētku dienu un Rudes skolā pavadīto laiku. Kāpēc zaļi? Kastaņlapu krāsā. Kastaņas ir neiztrūkstošs Rudes skolas simbols. Tās jau gadiem aug pie skolas un ik gadu priecē ar savām ziedu svecēm un adatainajiem bumbuļiem. Skolas jubilejā iestādes direktores Inguna Lībeka un Anda Veidele simboliski iestādīja kastaņu, lai stāsts turpinās. Arī mūziķis Andris Ērglis koncerta gaitā izpildīja Rudes skolas himnu “Zem skolas kastaņām”.
Interesi raisīja 1875. gada laikrakstā “Kurzemes Vārds” publicētais raksts par skolas iesvētīšanas pasākumu, ko klātesošajiem nolasīja pasākuma vadītāja, skolas absolvente un Otaņķu senlietu krātuves vadītāja Lelde Jagmina. I.Lībeka vērtē, ka patiesībā jau nekas nav mainījies, tikai valoda mazliet savādi skan. Otaņķu bibliotēka kopā ar Otaņķu senlietu krātuvi sagatavoja nelielu fotoizstādi par Rudes skolu gadu gaitā. Tā pāris mēnešus būs skatāma Otaņķu tautas namā.
Vairāku paaudžu otaņķnieki diendienā apmeklējuši Rudes skolu, lai krātu vai dotu zināšanas un satiktos ar draugiem un kolēģiem. Atmiņas katram savas.
Ādolfs Embutnieks divas ziemas mācījies Rudes skolā vēl tolaik, kad skolai bija tikai viens stāvs. Mācījās pa divām klasēm vienā telpā, bet starpbrīžos labprāt gāja rotaļās. Viņš atceras, ka pusdienas bija katram jāņem līdzi no mājām, jo kopgalda toreiz nebija. Skolas ziemeļu galā dzīvojis skolas pārzinis Skubis. Skolā strādāja trīs vai četri skolotāji. Pēc kara skolēnu bija daudz, daļa arī vecāka gadagājuma, kam kara gados nebija iespēju mācīties. Skola bija kļuvusi par šauru, tādēļ tika pieņemts lēmums, ka jābūvē klāt vēl divi stāvi. Pēc daudziem gadiem skolas trešajā stāvā viņš dzīvoja kopā ar ģimeni, jo sieva bija skolotāja. Ne vien skolotājas vīram, bet visai ģimenei pietika darbiņu, palīdzot sagatavoties pirms jaunā mācību gada. No skolas laikiem aizritējis daudz gadu. Ā.Embutnieks stāsta, ka jubilejas reizē daudzus nevarējis ne pazīt, bija jāprasa: “Kas tu esi?”. Viņš arī skumji piebilst, ka daudzu jau vairs nav šajā saulē, citi pārcēlušies uz dzīvi citur.
Pensionētajai skolotājai Birutai Mūrēnai īpaši palicis prātā 1956./1957. mācību gads, kad skolu paplašināja. Celtniecības laikā mācības notikušas vecajā klubā un bijušajā kolhoza kantorī. Pēc remonta bija daudz ērtāk un plašāk, tomēr ar krāsns apkuri, centrālapkure ierīkota tikai vēlāk, direktora Alecka laikā. Ēkas trešajā stāvā kādreiz bijis internāts tiem skolēniem, kas dzīvoja tālu no skolas: viena istaba meitenēm, otra – zēniem.
Anda Veidele atklāj: “Es esmu saistībā ar Rudes skolu izdzīvojusi visas iespējamās lomas.” Tās viņai bija pirmās mājas, jo Andas mamma strādāja par skolotāju un ģimenei bija ierādīts dzīvoklis skolas trešajā stāvā. Pēc tam apmeklēja skolu kā skolniece, vēlāk atgriezās jau kā skolotāja, tad – mamma trīs skolēniem, turpmāk – skolas direktore. Arī kā pašvaldības vadītājai bija jātur rūpe par skolu. Visjaukākās atmiņas tomēr esot kā skolniecei. Ar mīļumu A.Veidele piemin apkopēju Margrietu Brakši, sauktu par Brakštanti. Viņa bijusi skolas dvēsele, kas visur bija klāt un visu redzēja, savulaik bijusi arī Andas auklīte, jo dzīvoja kaimiņos.
Liecības par Rudes skolas gadiem paliek muzeja mapēs, plauktos un fotoalbumos. Šajā mācību gadā ēku vairs nepiepildīs bērnu čalas. Līdz ar ziņu par skolas slēgšanu pavasara vētrā beidzās arī varenā, pie skolas augušā bērza mūžs. Bet daudzās mājās kā jauka atmiņa par skolu augs puķe. Skolā allaž bija daudz mīļu roku aprūpētu puķu. Svētku reizē tās bija izliktas, aicinot paņemt līdzi un turpināt rūpēties. Rūpes par pamatīgi, no tuvējās apkārtnes savestajiem akmeņiem būvēto un pēdējos gados glīti atjaunoto skolas ēku arī turpināsies, vien tā turpmāk kalpos citiem mērķiem.
Gunita Šime
Rudes skolas 145 gadu jubileja 8.2020.
