Datums: 17.12.2019
Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim - 55
14.decembrī Otaņķu tautas namā tika svinēta Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa 55 gadu jubileja. Par spīti drūmajam laikam, zālē valdīja sirsnība un gaišums. Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis ir viens no spēcīgākajiem mūsu novada kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem. Uz jubilejas pasākumu bija ieradušies ansambļa draugi un līdzgaitnieki.
Jubilejas svinības sākās ar etnomuzikoloģes Andas Beitānes stāstījumu par ierakstu un publikāciju sērijas "Eiropas balsis" pirmo izdevumu "Piezīmes no Latvijas. Daudzbalsīgā mūzika laukā", kurā starptautiskai sabiedrībai skaidrots, kas ir Jāņi un kas ir Jumis, ar ko apdziedāšana Latgalē atšķiras no apdziedāšanas Kurzemē.
Vēlāk Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki velējās pateikties visiem tiem, kuri atbalstīja, loloja, palīdzēja, sadarbojās un galu galā dziedāja ansamblī, dāvinot spēka un enerģijas bumbu. Viesi apdāvināja un daudzināja jubilārus ar labiem vārdiem, vēlēdami vēl ilgus gadus turēt rūpi par kultūrvēsturisko mantojumu, nododot to nākamajām paaudzēm.
Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine, kura ansambli vada sešus gadus, min, ka šis jubilejas gads ir aizvadīts godam „Mēs esam piedalījušies daudzos Nīcas novada pasākumos, popularizējot un saglabājot nemateriālo kultūras mantojumu – Rudes skolā Lielā diena, Nīcas vidusskolā stāts par latviešu godiem. Ģimeņu rīts Otaņķos, Maizes svētki, Nīcas kāzas u.c.
Uz skatuves, ko tajā vakarā dēvēja par dziesmas kalniņu notika arī neliels ieskats par „Senās kāzas Nīcā” uzvedumu, kas raisīja smaidus klātesošajiem.
Neizsakāms prieks bija saņemt no Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras un tautas mūzikas ekspertes Ineses Mičules pasniegtos Goda rakstus Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim un ilggadējai ansambļa dalībniecei Alvīnei Šķiperei „Par mūža devumu”. Goda raksts ir LNKC apbalvojums par sevišķiem nopelniem vai būtisku ieguldījumu kultūras jomā. Atzinības rakstus saņēma ansambļa dalībnieki, kuri ansamblī dzied vairāk par 15 gadiem, savukārt jaunākie dalībnieki saņēma pateicības.
Jubilejas pasākumā durvis vaļā vēra arī Otaņķu senlietu krātuve, kurā tika atklāta ekspozīcija veltīta Otaņķu etnogrāfiskajam ansambļa jubilejai. Ekspozīcijā ir redzamas trīs durvis - senākās ir spundētas klēts durvis no Raņķiem Otaņķu pagastā, kur nakšņojis Imants Ziedonis. Par godu dibinātājiem tās simbolizē mantojumu un sendienas. Tad, no 1988. gada ir Zentas Bērtiņas laiks, kuru raksturo verandas durvis, jo atvērās durvis uz pasauli. Solveigai Kūlainei ir modernās durvis un miglainā nākotne, taču logs tajās ir. Stāstījumā dalījās senlietu krātuves vadītāja Lelde Jagmina.
Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1964. gada ziemā. Tas radās nejauši. Kolhozā „Zelta zvaigzne" tuvojās lielie pensijas svētki un vajadzēja kaut ko senatnīgu. Saaicināja vecākās paaudzes ļaudis Rudes skolā uz pirmo mēģinājumu, kurā tika dziedātas nīcenieku dziesmas un kāzu dziesmas. Dažas sievas iebilda: „Ko tad dziesmas! Tad vajag rādīt, kā to dara!" Tā radās kāzu uzvedums, kuru rādīja jaunajiem pensionāriem. Daudzi domāja, ka ar to darbība izbeigta, bet sekoja uzaicinājumi ciemoties arī citur. Uzvedums „Senās kāzas Nīcā" apceļoja daudzas skatuves, televīziju, piedalījās folkloras pasākumos Rīgā. Tika iestudēti arvien jauni uzvedumi - „Līgo", «Lieldienas", „Ķekatas", „Pādes dīdīšana". Tobrīd ansamblī darbojās ap 25 otaņķnieku.
Ansambļa dibinātāja ir Rudes skolas skolotāja Rasma Atteka. Viņa teikusi: „Esmu priecīga, ka darba gaitas mani atvedušas uz Otaņķiem. Mani valdzina ciema īpatnības." Paplašinoties ansambļa repertuāram, par māksliniecisko vadītāju tiek uzaicināts Reinholds Jansons. 1988. gadā par ansambļa vadītāju uzaicināja Zentu Bērtiņu, un viņa piekrita, jo šī puse viņai bija tuva un mīļa. Ansambli viņa vadīja divdesmit piecu gadus. Vadītāja bija īstena otaņķniece, šeit viņa bija dzimusi un augusi, tikai dižās skolas atļāva aizceļot no Otaņķiem. Pēc Z.Bērtiņas aiziešanas Mūžībā no 2014. gada par ansambļa vadītāju kļūst Solveiga Kūlaine.
Ansamblī 2017. gadā piedalās 16 dalībnieki, no tiem 4 bērni, vecākā dalībniece Alvīne Šķipere dzied no ansambļa pirmsākumiem. Ansamblis sanāk kopā reizi nedēļā, tas regulāri uzstājas ar saviem koncertiem novada pasākumos, Latvijā, Lietuvā un citur. Ansamblis dzied, ievērojot senās ieražas, dziedāšanas manieri un rituālus. Viens no nosacījumiem ir katru koncertuzvedumu sākt ar garo saucienu. Raksturīgas ir braucamās dziesmas, apdziedāšanās dziesmas, kuras dziedāja, viens otru apdziedot. Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis palīdz saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības, rūpējas, lai tās nezustu un tiktu nodotas nākamajām paaudzēm. Tādēļ sadarbojas ar Rudes pamatskolu un citām pašvaldības iestādēm. Ansambļa dziesmu pūrs ir bagāts un neizsmeļams, dalībniekiem atliek no tā šķetināt un šķetināt.
Sasniegumi un nozīmīgi notikumi:
- gadā piedalījās starptautiskā deju festivālā Vācijā.
- gadā ansamblis bija pirmais no Liepājas rajona, kas ieguva „Lielo folkloras balvu” par tradicionālo kultūras vērtību popularizēšanu Latvijā un ārzemēs.
- gadā vadītāja Zenta Bērtiņa tika apbalvota ar Atzinību par mūža ieguldījumu folklorā.
- gadā viesojās pie Eiroparlamenta deputātes I. Vaideres Briselē.
- gadā bijušās ansambļa priekšdziedātājas - māsas Margrieta Otaņķe un Katrīna Radomišķe - saņēma „Lielo folkloras balvu par mūža ieguldījumu tradicionālajā kultūrā”, Otaņķu dzimta saņēma balvu „Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanā, aizsardzībā un kopšanā”, kas jau četrās paaudzēs rūpējas par dzimtas un novada tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē.
- gadā „Lielo folkloras gada balvu” nominācijā par mūža ieguldījumu folkloras apgūšanā un kopšanā saņēma ilggadīgākā ansambļa dalībniece Alvīne Šķipere.
- gadā tiek uzņemta Vācijas televīzijas dokumentālā filma „Baltijas dārgumi”.
- gadā iegūts pirmās pakāpes diploms „Burdona festivālā 2010” .
- gadā piedalās V starptautiskajā folkloras festivālā Viļņā.
- gadā etnogrāfisko ansambļu skatē iegūst Kurzemē visaugstāko novērtējumu – 1. pakāpi.
- gadā etnogrāfisko ansambļa skatē Kurzemē iegūst novērtējumu – izcili.
- gadā saņemtas VISC un KM pateicības par tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.
- gadā veiksmīgi realizēts vietējais projekts - izveidots buklets, kalendāri, fotoizstāde, organizēts koncerts.
- gadā projekta ietvaros izgatavoti trīs tradicionāli bērnu tērpi.
- gadā projekta ietvaros izgatavoti divi vīriešu tautastērpi.
- gadā etnogrāfisko ansambļu skatē ieguva vērtējumu “Izcili”.
- gada piedalījās Burdona festivālā Alsunga.
- gada jūlijā pārstāvēja Latviju “Baltica” festivālā Lietuvā.
- gadā piedalijās „Baltica 2018”.
- gadā Kūlaiņu ģimene kopā ar Otaņķu etnogrāfisko ansambli piedalās Dižģimeņu koncertā.
- gadā piedalās Vispārējos Latviešu tautas dziesmu un deju svētkos.
- gadā pedalās starptautiskajā folkloras festivālā Klaipēdā „Parbeg laivelis”.
- gadā piedalās Tautasdziesmu teicējas. 1991. Kurzeme. Pavasaris. Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa teicēju Margrietas Otaņķes un Katrīnas Radomiškes dziesmu pūra un dzīvesdziņas daudzinājums.
- gadā virkne nemateriālā kultūras mantojuma papularizēšanas un saglabāšanas pasākumi Nīcas novadā – Rudes skolā Lielā diena, Nīcas vidusskolā stāts par latviešu godiem. Ģimeņu rīts Otaņķos, Maizes svētki, Nīcas kāzas u.c.
- gadā piedalās Meteņu festivālā Vecumniekos.
- gadā Folkloras festivāls „Rudenāji 2019” Katlkalnā.