Datums: 29.12.2021 Bibliotēka Ziemassvētkos saņem īpašas grāmatas


     Ziemassvētkos Nīcas pagasta bibliotēka saņēma ļoti īpašu dāvanu - četras apjomīgas grāmatas "Latvijas mākslas vēsture" III, IV un V sējumu. Dāvinātāja ir mākslas zinātniece Daina Lāce. Viņa ir viena no III sējuma autorēm. Nīca D.Lācei ir tuva un mīļa vieta kopš mazotnes, un godu reizēs viņa greznojas Nīcas tautastērpā.

Krājumos iekļauta plaša, bagātīgi ilustrēta informācija par daudzveidīgām mākslas jomām no 1780. līdz 1940. gadam. Tie ikvienam bibliotēkas apmeklētājam dos iespēju paplašināt savu redzesloku. Laipni aicināti uz bibliotēku! Grāmatas tiks izsniegtas arī lasīšanai un skatīšanai mājās.

 

Daina Lāce par sevi:

Kāda ir Jūsu saistība ar Nīcu? 

Manas mammas vecāki Andrejs Silenieks (1908–1988) un Ieva Alvīne Otīlija Sileniece (dzimusi Ritenis, 1917–2005) bija īsteni nīcenieki – dzimuši, auguši un mūžu nodzīvojuši Nīcā. Manas bērnības vasaras pagāja viņu mājās, kur tolaik bija kolhoznieka lauku saimniecība ar mājlopiem un dārzu. Pēc vecmāmiņas aiziešanas mūžībā mana mamma Anna Priedola uzsāka aktīvi saimniekot dzimtas mājās, un mēs ar vīru viņai piepalīdzam. Pēdējie divi gadi ar attālināto darbu ir ļāvuši mums veseliem cēlieniem uzturēties Nīcā, ne tikai vasarās un nedēļas nogalēs.

Kā radās interese par mākslas jomu?

Māksla un māka. Mana mamma uzskatīja, ka amatam ir zelta pamats, ka mākslas skola iemāca domāt un meklēt risinājumus. Viņa pati ir beigusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu, un, laikā, kad man bija jāizdara izvēle, strādāja tur par pasniedzēju Šūšanas – modelēšanas nodaļā.

Kuru specialitāti apguvāt Mākslas skolā un arī turpmāk?

Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā mācījos Ādas mākslinieciskās apstrādes nodaļā. Pēc diviem darba gadiem Liepājas vēstures un mākslas muzejā, kad organizēju mākslinieku un lietišķās mākslas studiju izstādes, iestājos Latvijas Mākslas akadēmijā Mākslas vēstures un teorijas nodaļā. Ja sākotnēji biju pārliecināta, ka ar četriem mākslas vēstures studiju gadiem Rīgā man pilnībā pietiks, tad tagad varu par to tikai pasmaidīt un teikt: “nekad nesaki, nekad!”

Kāds bijis tālākais darba mūžs? 

Jau studiju gados sāku strādāt Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā. Tas pavēra plašāku skatu uz kultūras mantojumu – baznīcām, muižām u.c. Tur pirmo reizi ieraudzīju vēsturiskās fotogrāfijas ar Nīcas baznīcas torņa drupām. Pēc maģistra darba aizstāvēšanas, 1999. gadā, mana bakalaura un maģistra darba vadītāja mākslas zinātņu doktore Elita Grosmane uzaicināja mani strādāt Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā un ierosināja turpināt darbu pie pirmā Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Johana Daniela Felsko (1813–1902) profesionālās darbības izpētes. Arhitekta Felsko pētniecība man noslēdzās 2013. gadā, kad Felsko 200. dzimšanas dienai par godu tika sarīkota konference, viņa projektu izstāde Latvijas Arhitektūras muzejā un atklāta piemiņas plāksne pie Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas, kuru viņš bija projektējis savā piecdesmitajā dzīves gadā.

Jūs esat līdzautore 3. grāmatu sējumam? Cik daudz laika un spēka tas prasījis?

Kopš 2002. gada strādāju Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūtā. 2013. gadā institūta direktora habilitētā zinātņu doktora Eduarda Kļaviņa vadībā uzsākām apjomīgu projektu “Latvijas mākslas vēsture – Latvijas valsts simtgadei”, kas paredz izpētīt un septiņos sējumos publicēt visu Latvijas teritorijas mākslas vēstures materiālu no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Projekta finansēšanā piedalās Valsts Kultūrkapitāla fonds un privāti mecenāti. Pašlaik ir iznākuši trīs sējumi, kas aptver laika periodu no 1780. gada līdz 1940. gadam. “Latvijas mākslas vēstures (LMV)” 3. sējums galvenokārt veltīts 19. gadsimtam. Tas ir historisma laikmets, kad atskatījās, izvērtēja un tālāk radoši izmantoja iepriekšējo gadsimtu pieredzi un sasniegumus.19. gadsimts ir bijis manu profesionālo interešu centrā, kopš maģistra darba laikiem. LMV 3. sējuma 2. grāmatā esmu sagatavojusi nodaļu par arhitektūru, kur apkopota mana 20 profesionālo darba gadu pieredze.

Vai plānots turpinājums par jaunākiem laikiem?

Pašlaik vienlaicīgi norit darbs pie triju sējumu sagatavošanas. Pieaicinātie autori veic izpētes darbu, raksta stāstu un vāc tekstam atbilstošos attēlus. Uzrakstīto tekstu lasa zinātniskais redaktors un literārais redaktors. Tad materiālu nodod māksliniekam, kas sagatavo grāmatas maketu. Lai novērstu pārrakstīšanās burtu kļūdiņas, maketu lasa korektors un autors. Tad grāmatas makets nonāk tipogrāfijā. Šobrīd notiek pirmā sējuma maketēšana, to paredzēts izdot 2022. gadā. LMV 6. sējums varētu ieraudzīt dienas gaismu pēc trim gadiem.

Vai pētniecības darbam ir arī kāda saistība ar Nīcu?

LMV 3. sējuma 1. grāmatā iekļauta informācija arī par Nīcu, Nīcas baznīcu un altārgleznas autoru. Paralēli lekciju darbam un mākslas vēsturei strādāju arī projektā “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD (Nr. VPP-KM-LKRVA2020/1-0003), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2020.–2022.) ietvaros. Mans uzdevums ir apkopot materiālus, izpētīt un uzrakstīt tekstu par vēsturiskā Liepājas rajona baznīcām, tas nozīmē arī par Nīcu. Līdzšinējais pētnieciskais darbs ir parādījis, ka ik uz soļa uzrodas neskaidri un līdz šim neatbildēti jautājumi. Piemēram, kāda izskatījās Nīcas baznīcas orģinālā kancele? Kad Muitnieku baznīcu apmūrēja ar baltajiem ķieģeļiem? Vai ir saglabājusies Bārtas baznīcas altārglezna? Būtu pateicīga, ja zinātāji neslēptu sveci zem pūra un dalītos ar informāciju.

Jums ir Nīcas tautastērps. Vai esat iesaistījusies kādā kolektīvā?

Manas vecmāmiņas pūrā lādē bija Nīcas lindraki. Bērnībā man bija atļauts ar smagajiem brunčiem, kas it kā paši mani nesa, virpuļot pa pagalmu. Skolas laikā Liepājā dejoju tautas deju ansamblī. Man ir labi zināms, ko nozīmē “pilnā Nīcā (ar lielo vainagu)” dejot ātrās dejas, piemēram, “Audējus” vai “Rucavieti”, kad villaines un vainagi var lidot pa gaisu... Ideju par personīgo tautas tērpu loloju kādu laiku. Tad sāku to pamazām komplektēt. Septiņu gadu laikā mana pilnā Nīca bija izveidota, bet ne gatava. Jo Nīcas novadam ir tik bagātīgs un daudzveidīgs tautastērps. Tad nu ik pa laikam to atkal papildinu ar kādu jaunu detaļu. Un izskatās, ka man vēl kādam laikam pietiks ideju, ko vēl varētu darīt lietas labā.