Datums: 01.12.2020
Gaidot pavasari dārzā
Aktīvā dārzu sezona aizvadīta, bet tie, kam dārza kopšana ir sirdslieta, par to domā arī ziemā. Ir pamatlietas, ko vairāk vai mazāk zina un ievēro teju katrs dārza saimnieks, bet katram ir arī savi knifiņi, kas gadu gaitā ir atzīti par gana labiem, lai turpinātu tā strādāt, nedomājot, kas ir pareizi vai nepareizi. Šoreiz savā pieredzē dalās daiļdārzniece Sintija Pickēna-Kupše, Nīcas novada sakopto sētu komisijas priekšsēdētāja.
Izmantot dabīgo un viegli pieejamo
Man patīk viss dabīgais. Es esmu zaļais eko cilvēks. Lai ielabotu augsni, izmantoju kompostu, sapļauto zāli, mulču, kūtsmēslus, kūdru. Es nemēdzu rudenī ļoti rūpīgi no dobēm novākt visas lapas. Rudenī mārtiņrozes neroku ārā un nenesu ne siltumnīcā, ne pagrabā, bet pēc nogriešanas aplieku ar vecajām lapām. Pavasarī tās norušinu un viss ir kārtībā.
Visas vasaras garumā jauniestādītiem kociņiem 10 cm no stumbra apkārt aplieku nopļauto zāli. Satrūdot tā ne tikai pabaro kociņu, bet arī neļauj nezālēm augt cauri.
Arī labu gribot var kaitēt augiem
Tā var gadīties, ja kūtsmēslus un vircu liek visiem augiem. Tā gluži nevar. Kūtsmēsli nederēs tiem augiem, kas ir skābumu mīloši - skuju kokiem un tūjām. Par jebkura veida mēsliem jāatceras, ka tos nedrīkst likt pie paša stumbra, jo var augu apdedzināt. Labi ir ierušināt, lai sajaucas ar zemīti.
Košumkrūmu atjaunošana
Es nozāģēju līdz pat zemei un pēc tam samēsloju. Tad skaisti izaug jauni dzinumiņi. Tā esmu atjaunojusi lazdas, ceriņus un jasmīnus. Tomēr visus krūmus līdz zemei neiesaka zāģēt.
Daži košumkrūmi, piemēram, jasmīni un baltās spirejas zied uz iepriekšējā gada dzinumiem. Ja grib veidot bumbas, tos jāpagriež uzreiz pēc noziedēšanas, lai paspēj izveidoties jauni dzinumi, uz kuriem ziedēs.
Cīņa ar dārza nedraugiem
Ir labie augi, kas lieliski noder. Man pa visu dārzu ir sastādītas lupīnas un fritilārijas. Fritilāriju sīpoli ir īpaši smirdīgi un nepatīk ūdensžurkām. Savā dārzā daudz stādu ziedošos nektāraugus. Tie ir ne tikai skaisti, bet arī ļoti noderīgi, jo ir saimniekaugi plēsīgo kukaiņu sugām. Tādi ir: ežziede, pelašķi, koriandrs, pētersīļi, fenhelis, ķimenes, pat asteres. Es daudz sēju samtenes, jo samteņu aromāts nepatīk dažādiem sīkajiem kukaiņiem. No kokiem labi ir: melnais plūškoks, grimoņi, krūmmellenes, aronijas, vilkābeles, ieva, ķirši. To es zinu no veco laiku gudrībām. Jo vairāk dārzā būs dažādu kukaiņu, jo lielāka iespēja, ka vairāk būs arī putnu, kas nolasīs kaitīgos kukaiņus.
Ja iestāda jaunus kociņus, stiepļu pinuma žogu ne tikai apliek apkārt, bet arī 30 cm ierok zemē. Tad tas pasargās gan no ūdensžurkām, gan arī stirnām. Viņas mēdz ne tikai grauzt, bet arī kasa savus jaunos radziņus pret koku stumbriem.
Bet visvislabākais ir kaķis. Mans kaķis ir ļoti daudz izķēris ūdensžurkas un kurmjus. Arī sunīši, īpaši taksīši, labi izķer alu iemītniekus.
Es esmu absolūti pret jebkādām indēm, savu zemi nevēlos indēt. Ja kaut ko apgrauž vai kaut kas iznīkst, daudz nepārdzīvoju, stādu no jauna. Dabā nekas nenotiek perfekti un sterili. Un nemaz nevajag.
Puķu sīpoli un sēklas
Steidzu pirkt sīpolpuķu sīpolus, narcises un tulpes, kas tagad veikalos ir par superizdevīgi zemām cenām. Esmu dažkārt stādījusi pat decembrī, un pavasarī tās fantastiski uzzied.
Šis ir laiks, kad es parasti piesēžos un izplānoju, kādus augus gribēšu stādīt pavasarī, izdomāju, sazīmēju plānu. Es noteikti sastādu sēklu sarakstu, kuru papildinu vismaz desmit reizes, jo mēdzu kaut ko aizmirst. Pakāpeniski tās gādāju, jau tagad. Mēdz gadīties, ka pavasarī, kad gribu sākt sēt siltumnīcā, tās vai nu nav vēl atvestas vai arī ir jau izpirktas. Esmu sapratusi, ka par sēklām jādomā laicīgi. Mēdzu rudenī nopirkt arī kūdru, jo veikalos dažkārt to atved diezgan vēlu.
Dīgsti veselībai
Sapērku arī ēdamās sēklas dīgstu audzēšanai. Aukstajā sezonā man ir savs veselīgais dārziņš uz palodzes. Tie dod daudz ko vērtīgu: papildus enerģiju, uzlabo vielmaiņu, veicina organisma attīrīšanos, uzlabo gremošanas un nervu sistēmu, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, ir lielisks šķiedrvielu, vitamīnu un mikroelementu avots. Tos ieguvumus var vēl saukt un saukt. Taču uz sēklu paciņas jāskatās vai nav kodinātas, tās, protams, nedrīkst ēst.
Man uz maizītēm un salātiņos ļoti garšo sarkano redīsu dīgsti, saulespuķu dīgsti ir labi, protams, zaļo zirnīšu un sīpolu. Dzīvokļu kaķi noteikti novērtēs zaļo zālīti.
Es sēju zemītē, tā ir dabiskāk un jaukāk. Uz salvetes nediedzēju – tā, manuprāt, ir tāda augu mocīšana.
Stādu audzēšana
Ir cilvēki, kas gaida, ka viss ātri sadīgs. Ja pēc nedēļas nav sadīdzis, tad met ārā, taču ir puķes, kuras nedīgst ātri. Daudz ir atkarīgs no siltuma un gaismas. Arī puķes mēdz aizgulēties.
Man, piemēram, ļoti ilgi dīga lavandas. Arī eikaliptu izaudzēšana no sēkliņas līdz stādam nav viegla. Gadījies, ka vairākas sēklu paciņas vienkārši neuzdīgst. Kad stādiņš ir izaudzis 6-7 cm, tad vis ir kārtībā. Lavandu un eikaliptu audzēšana ir mana aizraušanās. Man tie ir visur.
Ir augi, kurus nevajag sēt pārāk agri. Nevajag pārcensties ar asterēm un samtenēm. Tās sadīgst ātri, es dažkārt sēju uzreiz dobītē. Arī tomāti un gurķi sadīgst ļoti, ļoti ātri un strauji aug. Tomātus es ieteiktu labāk sēt vēlāk, nekā par agru. Kad tomāti izdīguši uz palodzes, noteikti vajag izpiķēt. Stumbriņš jāiestāda dziļāk, jo tomāts no stumbra vēl dzen saknes, tad stādiņš būs izturīgāks. Cilvēki mēdz sasēt pārāk agri, tad tie stīdzē un mokās uz palodzes vai sastādīti siltumnīcā, kad vēl ir auksts. Es ieteiktu labāk vēlāk. Mans datums ir 15. maijs. Ja turpmākās desmit dienas nesola salnas, tad stādu visu iekšā.
Sintijas iecienītākais sakāmais ir: “Ja nezini, kā audzēt augu, tad atceries, ka viņam vajag tieši to pašu, ko cilvēkam – ēst, dzert, saulīti, mīlestību un rūpes. Tad viss izdosies.”
Informāciju apkopoja Gunita Šime