Datums: 13.08.2020
Jūrmalciemā izbaudīsim Senās uguns nakts maģiju
Sestdien, 29. augustā, Jūrmalciemā norisināsies Senās uguns nakts. Plkst. 19:00 apmeklētāji Tīklu mājā varēs baudīt postfok grupas "Zari" koncertu, savukārt plkst.20:30 visi tiks aicināti pulcēties jūras krastā, kur saulei rietot kopā ar Otaņķu etnogrāfisko ansambli tiks iekurts ugunskurs.
Apmeklētājiem lūgums apģērbties atbilstoši laikapstākļiem, kā arī parūpēties par pretodu līdzekļiem. Pasākums ir bez maksas.
Plašāka informācija par Senās uguns nakts vēsturi - interneta vietnē senasuguns.lv
Par Senās uguns nakts tradīciju
Mūslaikos Baltijas jūras krastā ugunskuri augusta beigās tiek aizdegti, lai parādītu piejūras tautas vienotību un atgādinātu par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu. Tiek dota zīme par to, ka mēs rūpējamies par jūru un dabu, un gadu tūkstošiem pastāvējusī saikne ar jūru nav zudusi. Ugunis tiek aizdegtas arī par tiem, kas uz mūžiem palikuši jūras klēpī.
Vecākie rakstiskie dati par ziņu nodošanu ar uguns palīdzību Baltijas jūras reģionā tiek datēti ar vikingu laiku. Tad piekrastē, kuģu ceļu tuvumā darbojās vienota, no atklātas jūras līdz iekšzemei spēkā esoša uzraudzības sistēma. Katram piekrastes ciematam bija jāsniedz savs noteikts ieguldījums ugunskura aizdegšanā un uzturēšanā. Par ziņas nenodošanu draudēja diezgan smags sods.
Kopš 1992. gada
Senās uguns atdzīvināšanu aizsāka Somijas Turku apriņķa Kultūras padome, un 1992. gadā dienviddaļas salu arhipelāgā tika aizdegti pirmie ugunskuri, bet gadu vēlāk arī dažos Igaunijas piekrastes ciemos. Senās uguns aizdegšanas vakaru sāka saukt par Senās uguns nakti.Mūsdienās ugunskuru aizdegšanas galvenā ideja ir vienotības propagandēšana Baltijas jūras valstu vidū, kultūras mantojuma saglabāšana, interese par dažādu reģionu un kaimiņvalstu savstarpējiem kontaktiem un sadarbības nepieciešamību. Šis vakars sanākušajiem ir arī emocionālu pārdzīvojumu piedāvājošs pasākums, vairākās vietās tiek rīkoti ciema svētki.
Kopš tā laika ugunskuri katru gadu tiek aizdegti augusta pēdējās sestdienas vakarā plks20.30 pēc Somijas laika. Šai vakarā sakurto ugunskuru ķēde pāri Somijas līcim un Ālandu salām ir aizstiepusies uz Zviedriju. Ugunskuri tiek kurti arī atsevišķās Lietuvas, Polijas, Vācijas un Dānijas piekrastēs, Igaunijā arī pie iekšzemes ūdeņiem.
Mūslaikos Baltijas jūras krastā ugunskuri augusta beigās tiek aizdegti, lai parādītu piejūras tautas vienotību un atgādinātu par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu. Tiek dota zīme par to, ka mēs rūpējamies par jūru un dabu, un gadu tūkstošiem pastāvējusī saikne ar jūru nav zudusi. Ugunis tiek aizdegtas arī par tiem, kas uz mūžiem palikuši jūras klēpī.
Vecākie rakstiskie dati par ziņu nodošanu ar uguns palīdzību Baltijas jūras reģionā tiek datēti ar vikingu laiku. Tad piekrastē, kuģu ceļu tuvumā darbojās vienota, no atklātas jūras līdz iekšzemei spēkā esoša uzraudzības sistēma. Katram piekrastes ciematam bija jāsniedz savs noteikts ieguldījums ugunskura aizdegšanā un uzturēšanā. Par ziņas nenodošanu draudēja diezgan smags sods.
Kopš 1992. gada
Senās uguns atdzīvināšanu aizsāka Somijas Turku apriņķa Kultūras padome, un 1992. gadā dienviddaļas salu arhipelāgā tika aizdegti pirmie ugunskuri, bet gadu vēlāk arī dažos Igaunijas piekrastes ciemos. Senās uguns aizdegšanas vakaru sāka saukt par Senās uguns nakti.Mūsdienās ugunskuru aizdegšanas galvenā ideja ir vienotības propagandēšana Baltijas jūras valstu vidū, kultūras mantojuma saglabāšana, interese par dažādu reģionu un kaimiņvalstu savstarpējiem kontaktiem un sadarbības nepieciešamību. Šis vakars sanākušajiem ir arī emocionālu pārdzīvojumu piedāvājošs pasākums, vairākās vietās tiek rīkoti ciema svētki.
Kopš tā laika ugunskuri katru gadu tiek aizdegti augusta pēdējās sestdienas vakarā plks20.30 pēc Somijas laika. Šai vakarā sakurto ugunskuru ķēde pāri Somijas līcim un Ālandu salām ir aizstiepusies uz Zviedriju. Ugunskuri tiek kurti arī atsevišķās Lietuvas, Polijas, Vācijas un Dānijas piekrastēs, Igaunijā arī pie iekšzemes ūdeņiem.