Deinstitucionalizācijas projekts

ESF_logo

Lai Kurzemes reģionā ieviestu un koordinētu deinstitucionalizācijas procesus, Kurzemes plānošanas reģions ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu, kuru līdzfinansē Latvijas valsts, īsteno projektu

KURZEME VISIEM (projekta nr. 9.2.2.1./15/I/004)

Šajā sadaļā varat uzzināt par projekta un deinstitucionalizācijas aktualitātēm.

Projekta mērķis: palielināt Kurzemes reģiona ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Projekta īstenotājs: Kurzemes plānošanas reģions.

Projekta vadītāja: Sandra Miķelsone – Slava, tālr. +371 67331492, e-pasts: sandra.mikelsone@kurzemesregions.lv.

Projekta partneri: projekta īstenošanā iesaistīti 28 sadarbības partneri:

visas Kurzemes reģiona pašvaldības;
piecas citu plānošanas reģionu pašvaldības (Aizkraukles, Limbažu, Smiltenes un Tukuma novadi un Jēkabpils pilsēta);
valsts sociālās aprūpes centrs “Kurzeme” ar tā 6 filiālēm;
visas bērnu aprūpes iestādes Kurzemē.

Mērķa sasniegšanai tiks īstenotas vairākas savstarpēji saistītas darbības:

izvērtētas personu ar invaliditāti un bērnu individuālās vajadzības un izstrādāti atbalsta plāni;
izstrādāts reģiona DI plāns;
izstrādāti priekšlikumi bērnu aprūpes iestāžu pārveidei par ģimeniskai videi pietuvinātu vietu;
nodrošināta personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā;
sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi personām (t.sk. bērniem) ar invaliditāti;
apmācīti speciālisti;
izglītota un informēta sabiedrība.

Projekta rezultātā plānots:

veikt individuālo vajadzību izvērtējumu 482 personām ar garīgā rakstura traucējumiem, 361 bērnam ar funkcionāliem traucējumiem un 128 institūcijas esošiem bērniem;
izstrādāt Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu, 5 bērnu aprūpes institūciju reorganizācijas plānus;
patstāvīgai dzīvei sabiedrībā tiks sagatavotas 35 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd dzīvo valsts sociālās aprūpes centros;
375 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās, dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļos, īslaicīgu sociālo aprūpi, specialistu konsultācijas, individuālo atbalstu, atbalsta grupas un nodarbības;
350 bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems sociālās rehabilitācijas, “atelpas brīža”, dienas aprūpes centra un sociālas aprūpes pakalpojumus,
veicināt audžuģimeņu un adoptētāju skaita palielinājumu un samazināt bērnu skaitu institūcijās;
specialisti un sabiedrība kļūs zinošāka un iekļaujošāka pret personām ar invaliditāti un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Projekta ieviešanas laiks: no 2015. līdz 2023.gadam.

Projekta kopējas izmaksas: 8,29 milj. EUR, no kuriem 85% jeb € 7,05 milj. ir ESF līdzfinansējums un 15% jeb € 1,24 milj. valsts budžeta līdzfinansējums.

Vairāk informācijas par projektu: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/

Projekta mājas lapa: www.kurzemevisiem.lv

2021.gada 22.decembrī

Kurzemes plānošanas reģions izdevis brošūru «Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai»

Gada izskaņā Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām projekta «Kurzeme visiem» ietvaros sagatavojis informatīvu materiālu – brošūru digitālā formātā par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai.

Brošūrā ir iespēja uzzināt, kādas pārmaiņas ar Eiropas Savienības fondu – Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda – līdzekļiem un valsts un pašvaldību finansējumu norit Kurzemē sociālajā jomā. Tie ir gan projekta «Kurzeme visiem» ietvaros kompensēti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), gan jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveide, kur cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un viņu ģimenēm, kā arī ārpusģimenes aprūpē nonākušajiem – sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem bērniem - būs pieejams tik nepieciešamais atbalsts.

Materiāls veidots pavasarīgās noskaņās, jo jaunā infrastruktūra ir sākums, solis uz citādākas sociālā atbalsta sistēmas veidošanu. Šis ceļš - mazināt institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu un radīt nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk mājām jeb sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus - nav viegls, jo mainām gadu desmitiem ilgušas tradīcijas. Tomēr kopā - iesaistoties un sadarbojoties gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī sabiedrībai un ikvienam no mums – varam panākt pārmaiņas, lai ne tikai Kurzeme būtu vieta visiem, kur dzīvot un saņemt tieši sev nepieciešamo atbalstu, bet arī visa Latvija!

Brošūra pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/kurzemes-planosanas-regions-izdevis-brosuru-jauna-infrastruktura-kurzeme-deinstitucionalizacijas-procesa-istenosanai/

Projekta “Kurzeme visiem” komanda pateicas visiem, kuri iesaistījās brošūras tapšanā!

2021.gada 3. novembrī

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē lemj par vairāku plānošanas dokumentu nodošanu publiskai apspriešanai un diskutē par deinstitucionalizācijas projekta finansējuma apguvi

Šodien Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē attālināti tikās pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki un lēma nodot publiskai apspriešanai “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021. – 2027.gadam” 2.redakciju un tā Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata projektu, kā arī aktualizēto redakciju “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības stratēģijai 2020. – 2030.gadam“. Sēdē tika arī diskutēts par deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” finansējuma apguvi Kurzemes reģionā.

Sēdes sākumā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome pieņēma lēmumu par jaunās Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam 2.redakcijas apstiprināšanu un nodošanu publiskai apspriešanai. “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programma 2021.-2027.gadam” ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums Kurzemes ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai. Kurzemes plānošanas reģions jaunajā Attīstības programmā ir izvirzījis kopumā 8 vienlīdz svarīgas prioritātes integrētai Kurzemes reģiona attīstībai: Dinamiskas zināšanas, Izaugsmes ekonomika, Zaļa un droša attīstība, Ilgtspējīga mobilitāte, Pievilcīga dzīves vide, Sociāla iekļaušana, Kultūras potenciāls un Aktīva sabiedrība kā horizontālā prioritāte. Par prioritātēm un rīcībām Kurzemes plānošanas reģions iepriekš rīkoja plašas diskusijas, kur vairāk nekā 300 dažādu jomu ekspertu gan atzinīgi novērtēja Kurzemes plānošanas reģiona paveikto prioritāšu noteikšanā Kurzemes turpmākai attīstībai, gan izteica priekšlikumus rīcību virzieniem un rīcībām.

Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa informēja, ka “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam” 1.redakcijas publiskās apspriešanas laikā, kas norisinājās no šī gada 29.marta līdz 30.aprīlim, kopumā tika saņemti 198 priekšlikumi un ierosinājumi. Tie tika izvērtēti un iestrādāti “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021. – 2027.gadam” 2.redakcijā, kurā ietverta pašreizējās situācijas analīze un kopsavilkums, tendences un prognozes, vidēja termiņa stratēģiskie uzstādījumi, prioritātes, rīcības virzieni (Rīcības plāns) un ieviešanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība reģiona ilgtermiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanai. “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021. – 2027.gadam” 2.redakcija papildināta arī ar informāciju un datiem par jaunveidoto Tukuma novadu, kas pēc Administratīvi teritoriālās reformas un plānošanas reģionu robežu izmaiņām iekļāvās Kurzemes plānošanas reģionā.

Sēdes turpinājumā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki apstiprināja “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021. – 2027.gadam” 2.redakcijas Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata projektu un lēma par tā nodošanu publiskai apspriešanai. Ar Attīstības padomes lēmumu tika arī apstiprināta Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības stratēģijas 2020. – 2030.gadam“ aktualizētā versija un nodota publiskai apspriešanai. Aktualizācija bija nepieciešama, lai Attīstības stratēģijā iekļautu jaunveidoto Tukuma novadu, kas pēc Administratīvi teritoriālās reformas iekļāvās Kurzemes plānošanas reģionā.

Sēdes noslēgumā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki diskutēja par deinstitucionalizācijas projektā “Kurzeme visiem” pieejamā finansējuma apguvi Kurzemes reģionā. Kā informēja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone-Slava, projektā pieejamā finansējuma apguvi nepieciešams intensificēt, lai to pēc iespējas efektīvāk izmantotu atbalsta sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, jo tuvojas projekta noslēgums 2023.gadā. Ņemot vērā, ka projekta kompensētu sociālo pakalpojumu sniegšanu ietekmējuši gan valstī noteiktie ierobežojumi saistībā ar covid-19 izplatību, gan joprojām aktīvais darbs pašvaldībās pie infrastruktūras izveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, pašvaldības vienojās, ka pārrunās ar saviem sociālajiem dienestiem projektā plānotā finansējuma apguvi un vēl aktīvākām projekta kompensēto sociālo pakalpojumu sniegšanas iespējām savu pašvaldību iedzīvotājiem.

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2021.gada 3.novembra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.

Savukārt vairāk par Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādi varat uzzināt mūsu mājas lapā.

Par Kurzemes plānošanas reģionu

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības - 2 valstspilsētas - Liepāja un Ventspils - un 6 novadi - Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv

Papildu informācijai:

Laura Homka,

Kurzemes plānošanas reģiona

sabiedrisko attiecību speciāliste

e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

2021.gada 27. oktobrī

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieaug pieejamais atbalsts un tā saņemšanas iespējas

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros mainījušies nosacījumi un paplašinātas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem. Tādējādi Kurzemes reģiona pašvaldības varēs saviem projektā iesaistītajiem iedzīvotājiem nodrošināt vēl plašākas atbalsta iespējas līdz pat projekta noslēgumam 2023.gadā.

Projektā izvērtētie cilvēki ar GRT turpmāk līdz pat projekta beigām 2023.gadā varēs izmantot vēl 100 psihologa un citu speciālistu konsultācijas, neatkarīgi no jau iepriekš saņemto sociālo pakalpojumu apjoma. Turklāt ir atcelts divu gadu ierobežojums sociālo pakalpojumu saņemšanai. Arī projekta kompensēto atbalsta grupu un grupu nodarbību skaits cilvēkiem ar GRT ir noteikts līdz 100 reizēm, neatkarīgi no iepriekš apmeklēto nodarbību skaita.

Mainījušies arī nosacījumi projekta ietvaros pieejamajam atbalstam bērniem, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašu kopšanu. Turpmāk bērniem ar FT līdz 4 gadu vecumam sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā tiek kompensēts līdz pat 200 stundu apmērā kalendāra mēnesī. Savukārt 5 – 17 gadus veciem bērniem – līdz pat 80 stundām kalendāra mēnesī, ja likumiskais pārstāvis ir iesaistījies kādā no Ministru kabineta noteikumu Nr. 313. 43.3. punktā minētajiem pasākumiem (piemēram, darbs, nodarbinātības pasākumi, mācības, sociālā rehabilitācija un citi), tai skaitā ne vairāk kā 40 stundām kalendārā mēnesī vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai. Atgādinām, ka šī sabiedrībā balstītā sociālā pakalpojuma saņemšanai bērnam nav jābūt izvērtētam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Plašākas atbalsta iespējas pieejamas arī projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtēto bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reižu skaits vienam vai abiem vecākiem kopā palielināts no 20 līdz 40 pakalpojuma saņemšanas reizēm. Atgādinām, ka vecākiem vai audžuģimenei ir iespēja pašiem izvēlēties un izmantot sev nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas ir norādīti bērna individuālajā atbalsta plānā, turklāt pastāv iespēja pašiem izvēlēties nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju.

Lai saņemtu nepieciešamos atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ir jāvēršas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā un jāraksta iesniegums par sociālo pakalpojumu piešķiršanu. Šobrīd šo iespēju Kurzemes reģionā ir izmantojis 132 cilvēks ar GRT, 185 bērni ar FT un 116 bērnu ar FT vecāki.

Atgādinām, ka projekta ietvaros jau izvērtētajiem pieaugušajiem un bērniem vismaz reizi gadā nepieciešams aktualizēt individuālos atbalsta plānus, lai sociālos pakalpojumus saņemtu atbilstoši šī brīža vajadzībām.

Projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas paplašinājušās, pateicoties veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.313, kas paredz palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem.

1-1024x724

2021.gada 22.septembrī

Projekta “Kurzeme visiem” partneri tiešsaistē pārrunā aktualitātes, iepazīst “Atelpas brīža” pakalpojumu Dobeles novadā un Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālo struktūrvienību

22.septembrī uz šogad otro tikšanos tiešsaistē pulcējas projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) pārstāvji. Tikšanās laikā tika pārrunātas projekta ieviešanas aktualitātes, kā arī iepazītas “Atelpas brīža” pakalpojuma saņemšanas iespējas Dobeles novadā un izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālajā struktūrvienībā.

Tikšanos atklāja un par projekta ieviešanas aktualitātēm informēja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava. Viņa stāstīja – lai veicinātu projekta kompensēto sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā, papildu vērtēšana tiks uzsākta bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un turpināta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). S.Miķelsone - Slava arī atgādināja, ka projekta ietvaros jau izvērtētajiem pieaugušajiem un bērniem vismaz reizi gadā nepieciešams aktualizēt individuālos atbalsta plānus, lai pakalpojumi tiktu sniegti atbilstoši šī brīža vajadzībām. Šobrīd projekta ietvaros kompensētus sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā saņem 121 cilvēks ar GRT, 184 bērni ar FT un 116 bērnu ar FT vecāki. S.Miķelsone – Slava aicināja pašvaldības vēl aktīvāk strādāt ar projekta ietvaros izvērtētajiem, pašvaldībā dzīvojošajiem pieaugušajiem un bērniem, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu saņemt projekta “Kurzeme visiem” kompensētus sociālos pakalpojumus.

S.Miķelsone Slava arī pārrunāja ar projekta partneriem šī gada 1.jūlijā apstiprinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos nr.313, kas tai skaitā paredz, ka projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieaug dažādu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas gan cilvēkiem ar GRT, gan bērniem ar FT un viņu vecākiem. Tāpat tika pārrunāta arī Vienas vienības metodikas piemērošana projekta ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem un citas projekta aktivitātes, tai skaitā plānotās apmācības VSAC speciālistiem. Tika sniegts atskats uz jau notikušajām apmācībām vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par projekta mērķa grupām, kā arī divām integratīvajām nometnēm - “Kurzemes piedzīvojumu”, kur tikās ģimenes ar bērniem, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem, un “Ar spēka sauli sirdī”, kur bija iespēja satikties ģimenēm, kuras apsvērušas iespēju kļūt par aizbildni, adoptētāju vai audžuģimeni, ar bērniem no sociālās aprūpes centriem.

Prezentācija: Projekta „Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātes

Tikšanās turpinājumā Dobeles sociālā dienesta sociālās aprūpes pakalpojuma “Atelpas brīdis” vadītāja Solvita Eihe pastāstīja par iespēju cilvēkiem ar invaliditāti un smagiem funkcionāliem traucējumiem saņemt īslaicīgās sociālās aprūpes jeb “Atelpas brīža” pakalpojumu uz laiku līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes un uzraudzības procesā mājsaimniecības locekļus. Viņa skaidroja, ka pakalpojums ir pieejams gan bērniem ar FT ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību no 3 līdz 18 gadu vecumam, gan pilngadīgiem jauniešiem un pieaugušajiem ar GRT. Pakalpojumu iespējams saņemt, vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrakstot iesniegumu un iesniedzot nepieciešamos papildu dokumentus. Plašāk ar Dobeles sociālā dienesta nodrošināto sociālās aprūpes pakalpojumu “Atelpas brīdis” iespējams iepazīties pievienotajā prezentācijā.

Prezentācija: Dobeles sociālā dienesta sociālās aprūpes pakalpojums “Atelpas brīdis”

Savukārt tikšanās noslēgumā Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa iepazīstināja projekta “Kurzeme visiem” partnerus ar izglītības iespējām iestādē cilvēkiem ar invaliditāti. Viņa norādīja, ka izglītības iestādē cilvēkiem ar invaliditāti tiek piedāvātas mācību programmas – kokapstrādes iekārtu operators un pavāra palīgs. Turklāt, skolā ir pieejama stipendija līdz 150 eiro mēnesī, kā arī cita veida atbalsts izglītojamiem, piemēram, bezmaksas transports pirmdienās un piektdienās, dienesta viesnīcas pakalpojumi, kā arī dažādas ārpusstundu aktivitātes. Plašāk ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālo struktūrvienību iespējams iepazīties pievienotajā prezentācijā.

Prezentācija: Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma teritoriālā struktūrvienība “CĪRAVA”

Papildu informācijai:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

01.06.2021.

Tiešsaistē apmācīs kurzemniekus saskarsmei ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros jūnijā un jūlijā rīkos bezmaksas tiešsaistes apmācību ciklu, lai sniegtu iespēju saskarsmes prasmju pilnveidošanai ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Uz tām ir īpaši gaidīti dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, darba devēji vai to asociācijas, bibliotekāri, sabiedriskā transporta vadītāji, pastnieki, kultūras, sporta, atpūtas centru darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti. Apmācību mērķauditorijā šoreiz neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.

“Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un stereotipi gan par pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas saskarsmē var traucēt ieraudzīt pašu cilvēku, novērtēt viņa spējas un prasmes. Apmācības organizējam kopā ar Labklājības ministriju un sociālās jomas ekspertiem - biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Latvijas Bērnu bāreņu fondu un Profesionālo audžuģimeņu apvienību "Terēze" -, lai atvērtu telpu diskusijai par šo mērķgrupu situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem un sniegtu padomus ikdienas saskarsmē. Uz apmācībām īpaši gaidīsim tos kurzemniekus, kuri darba ietvaros ik dienas sazinās ar cilvēkiem no dažādām mērķa grupām,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Apmācības par saskarsmi ar bērniem ārpusģimenes aprūpē notiks 10.jūnijā, ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – 17.jūnijā, savukārt ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 1.jūlijā. Interesentiem ir iespēja pieteikties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv gan uz visām trim apmācībām, gan uz sev aktuālākajām tēmām. Par dalību apmācībās visi dalībnieki saņems apliecību.

Dalībnieku skaits apmācībās ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk. Apstiprinātie dalībnieki saņems informāciju par dalību un piekļuves saiti. Lielas intereses gadījumā tiks apsvērta iespēja rīkot papildu apmācības.

Apmācības par bērniem no ārpusģimenes aprūpes:

Norises laiks: 2021.gada 10. jūnijs no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Apmācību nodrošinātājs: Profesionālo audžuģimeņu apvienība "Terēze", tās vadīs apvienības vadītāja Ārija Martukāne.

Pieteikšanās dalībai apmācībās līdz 7.jūnijam: skenējot pievienoto QR kodu un aizpildot anketu tiešsaistē.

Apmācības par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem:

Norises laiks: 2021.gada 17. jūnijs no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Apmācību nodrošinātājs: biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, tās vadīs biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.

Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 14.jūnijam, skenējot pievienoto QR kodu un aizpildot anketu tiešsaistē.

Apmācības par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem:

Norises laiks: 2021.gada 1.jūlijs no plkst. 9.30 līdz 16.30.

Apmācību nodrošinātājs: Latvijas Bērnu bāreņu fonds, tās vadīs Ilze Dreifelde, Mg.psych., mg.sc.sal., sert. psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore, kā arī vieslektore vairākās augstskolās.

Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 29.jūnijam, skenējot pievienoto QR kodu un aizpildot anketu tiešsaistē.

Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk!

Papildu informācijai:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

26.03.2021.

Tiešsaistes sanāksmē projekta “Kurzeme visiem” partneri tiekas ar Tiesībsarga biroja pārstāvjiem un pārrunā projekta aktualitātes

Šogad pirmo reizi uz tikšanos tiešsaistē 25.martā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda un partneri – pārstāvji no Kurzemes pašvaldībām, valsts sociālās aprūpes centra un bērnu sociālās aprūpes iestādēm, lai pārrunātu pakalpojumu nodrošināšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī citas projekta aktualitātes. Tikšanās reizē piedalījās arī LR Tiesībsarga biroja pārstāves, lai informētu par deinstitucionalizācijas gaitu Latvijā un priekšlikumus, lai ikviens cilvēks varētu saņemt nepieciešamos sabiedrībā balstītu sociālos pakalpojumus.

Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone, informējot par projektā paveikto no pērnā gada otrās puses līdz 2021.gada sākumam. Viņa stāstīja, ka sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi projekta ietvaros kopumā kompensēti jau 91 personai ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kompensēti 159 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), aprūpes pakalpojums – 39, bet “Atelpas brīža” pakalpojums - 52 bērniem ar FT. S.Miķelsone arī ieskicēja citas projektā plānotās darbības 2021.gadā, tai skaitā individuālo vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādes turpināšanu Kurzemes reģionā dzīvojošajiem bērniem ar FT un pieaugušajiem ar GRT, kā arī valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) strādājošo apmācības par personu ar GRT sagatavošanu dzīvei sabiedrībā un bērnu sociālās aprūpes centru speciālistu apmācības par darbu ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā un jauniešu mājā.

Tikšanās turpinājumā tika arī ieskicēti šogad plānotie pasākumi komunikācijas jomā informēšanai par deinstitucionalizāciju un tās mērķgrupām. Šogad Kurzemes reģionā plānotas vairākas apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par viņu lomu deinstitucionalizācijas procesā gan par personām ar GRT, gan bērniem ar FT, gan ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Tāpat iecerēts rīkot divas integrējošas nometnes – bērniem un viņu ģimenēm un BSAC bērniem, kā arī bērniem ar un bez FT un viņu ģimenēm.

Tikšanās noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” komanda un partneri uzklausīja arī LR Tiesībsarga biroja pārstāvju – Tiesībsarga vietnieci Inetu Piļāni un Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Prevencijas daļas vadītāju Zandu Rūsiņu – par deinstitucionalizācijas gaitu Latvijā un priekšlikumus, lai ikviens cilvēks varētu saņemt sev nepieciešamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Kā norādīja Tiesībsarga biroja pārstāves, visi cilvēki piedzimst vienlīdzīgi cieņā un tiesībās un ikvienai dzīvībai ir vienāda vērtība. Tāpēc deinstitucionalizācijas procesā ir jāpanāk, lai cilvēki saņemtu sev nepieciešamo individuālo atbalstu neatkarīgi no dzīves vietas un vairs nenonāktu institūcijās. Tiesībsarga biroja pārstāves arī norādīja, ka valstij ir jātiecas uz visu institūciju slēgšanu, pārtraucot lielus finansiālus ieguldījumus tajās, un no 2024.gada 1.janvāra cilvēku ievietošana sociālās aprūpes iestādēs būtu pilnībā jāpārtrauc, ļaujot institūcijām samazināties un pakāpeniski izzust. Jāveicina arī sabiedrības attieksmes maiņa, aicinot to kļūt pieņemošākai un atvērtākai, lai ikviens cilvēks, saņemot nepieciešamo atbalstu, var dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk.

2021.gada 5.martā

Kurzemes reģiona pašvaldībās turpina pieaugt sociālo pakalpojumu nodrošināšanas iespējas un saņēmēju skaits

2020.gadā Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros attīstītas 4 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, nodrošinot nepieciešamā atbalsta iespējas tuvāk dzīvesvietai vismaz 30 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 43 pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Turpinājis augt arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits - 15 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši kopumā 83 cilvēki ar GRT, 201 bērns ar FT un 110 bērnu ar FT vecāki.

“Lai arī 2020.gadā saistībā ar valstī ieviestajiem ierobežojumiem daudzu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bija apgrūtināta, kopā ar pašvaldībām esam spējuši ne tikai noturēt, bet arī veicināt projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu. Šogad turpināsim darbu, lai projekta mērķgrupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem un, jo īpaši, pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem - vēl aktīvāk izmantotu projekta sniegtās iespējas. Atgādinu, ka “Kurzeme visiem” projektā ir palielināts bērniem ar FT pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjoms līdz 100 reizēm, tāpēc projektā izvērtētie bērni šogad un turpmākos gadus varēs saņemt nepieciešamo atbalstu lielākā apjomā. Savukārt vecākus, kuru bērni jau izmantojuši projekta apmaksātas 40 sociālo pakalpojumu reizes, aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu un rakstīt iesniegumu, lai varētu saņemt vēl 60 papildu pieejamās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reizes. Vecāki, kuru bērni ir izvērtēti projekta ietvaros, var arī paši pieteikties projekta kompensētiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Pērn visaktīvāk projekta kompensētos sociālos pakalpojumus saņēma Kuldīgas novadā, Liepājā un Saldus un Skrundas novados dzīvojošie cilvēki ar GRT. Kopumā pieaugušie ar GRT projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk saņēma speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka vai cita speciālista, kā arī apmeklēja grupu nodarbības. Savukārt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dažādu terapiju veidā visaktīvāk izmantoja Liepājā, kā arī Aizputes, Kuldīgas un Talsu novados dzīvojošie bērni ar FT.

2020.gadā Kurzemē 10 pašvaldības turpināja darbu pie nepieciešamās infrastruktūras pilnveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Pērnajā gadā tika atklātas pirmās no kopumā 28 iecerētajām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām Kurzemes reģionā. Aizputes novadā tika pilnveidotas sociālās rehabilitācijas iespējas un turpmāk vismaz 30 novadā dzīvojošie bērni ar FT dienas aprūpes centrā varēs saņemt nepieciešamo atbalstu fizioterapijas, ergoterapijas un mūzikas terapijas veidā, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Savukārt Saldū tika pabeigta ēkas rekonstrukcija, kur turpmāk vismaz 38 Saldū un Saldus novadā dzīvojošie bērni ar FT varēs saņemt rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Šajā pašā ēkā iekārtotas arī specializētās darbnīcas, kur vismaz 27 pieaugušie ar GRT varēs iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētajās darbnīcās atbilstoši savām interesēm būs iespēja darboties tekstilapstrādes, kokapstrādes un āra labiekārtošanas darbnīcās. Saldus novadā pērn izveidoti arī grupu dzīvokļi, kas par mājvietu kļūs 19 pašvaldībā dzīvojošiem pieaugušajiem ar GRT un vēl 5 cilvēkiem ar GRT, kuriem tiks dota iespēja pārcelties no ilgstošās aprūpes iestādes “Iļģi” uz dzīvi sabiedrībā.

“Priecājamies par jau attīstīto infrastruktūru Aizputes un Saldus novados, kā arī sekojam līdzi jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu attīstībai arī citās mūsu pašvaldībās atbilstoši projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādātajam “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017. – 2020. gadam”. Arī šogad tiks uzsākti, turpināsies vai noslēgsies būvniecības vai rekonstrukcijas darbi ēkām, kurās sev tik ļoti nepieciešamo atbalstu varēs saņemt gan bērni ar FT un viņu vecāki, gan pieaugušie ar GRT, gan arī bērni un jaunieši no ārpusģimenes aprūpes, kuriem būs iespēja dzīvot ģimeniskākos apstākļos,” skaidro S.Miķelsone – Slava.

Šajā gadā projektā “Kurzeme visiem” iecerēts ne tikai aktīvi turpināt darbu, lai sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus saņemtu vēl vairāk projektā izvērtēto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT, bet organizēt arī apmācības Kurzemes reģiona iedzīvotājiem par saskarsmi ar projekta mērķgrupām, kā arī divas integrējošas nometnes – gan ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem, gan ģimenēm un bērnu sociālās aprūpes centros jeb bērnunamos esošajiem bērniem un jauniešiem. Arī pērnā gada augustā, par spīti mainīgajai situācijai, notika viena integrējošā nometne, kurā tikās un 5 aizraujošas dienas pavadīja kopumā 30 dalībnieki - ģimenes ar bērniem ar un bez FT. Pērn arī sākts un šogad turpināsies sagatavošanas process cilvēkiem ar GRT, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC), ar mērķi - atbalstīt viņus pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Kopumā plānots, ka Kurzemes reģionā ar sociālo mentoru atbalstu no dzīves VSAC uz dzīvi sabiedrībā - Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldībās – pārcelsies vismaz 35 cilvēki ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar GRT, kuriem izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Savukārt projekta kompensētus sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus var izmantot bērni ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 8,29 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Vairāk par projektu var uzzināt www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

2021.gada 14.janvārī

Projektā “Kurzeme visiem” izvērtētajiem bērniem – vēl vairāk sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

Lai sniegtu atbalstu Kurzemes bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, Kurzemes plānošanas reģiona īstenotajā projektā “Kurzeme visiem” palielināts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb FT pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjoms līdz 100 reizēm. Tas nozīmē, ka projekta ietvaros izvērtēto bērnu vecākiem nepieciešams sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu, lai pieteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.

“Atgādinām, ka Kurzemes reģionā dzīvojošajam 331 bērnam ar FT, kuram projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuālais atbalsta plāns, tiek kompensēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atbilstoši plānā norādītajam. Vecākiem, kuru bērni jau izmantojuši projekta apmaksātas 40 sociālo pakalpojumu reizes, arī jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums, lai varētu saņemt vēl 60 papildu pieejamās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reizes. Vēršam uzmanību, ka individuālo atbalsta plānu iespējams arī aktualizēt, lai bērnam projekta ietvaros tiktu kompensēti šobrīd nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi,” skaidro projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone - Slava.

Līdz šim iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros izmantojušas 180 bērnu ar FT ģimenes un visbiežāk pieprasīti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju, piemēram, smilšu, mūzikas un citu veidā. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami arī pašiem vecākiem un audžuvecākiem, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte un projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus var izmantot viens vai abi vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes, un šo iespēju līdz šim izmantojuši 110 Kurzemē dzīvojoši vecāki.

Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un, sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 8,29 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

23.12.2020.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.10

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc ir būtiski runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras. Šis ir pēdējais – desmitais mīts, ar kuru noslēdzam savu mītu un stereotipu stāstu sēriju.

Mīts Nr. 10: visus cilvēkus ar GRT var atpazīt pēc ārējā izskata, jo viņi izskatās citādāk

Patiesībā ne vienmēr vizuāli vai pēc izpausmēm var noteikt, ka cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi. Pēc ārējā izskata nereti var atpazīt cilvēkus ar Dauna sindromu. Ir arī tādas saslimšanas, kas tiešā veidā nav saistītas ar cilvēka ārieni, piemēram, depresija, veģetatīvā distonija un citas.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

17.11.2020.

Saldū tapuši jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem

Saldū 16.novembrī tika svinīgi atklāts daudzfunkcionālais sociālās rehabilitācijas centrs “Jumis” sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesa ietvaros, investējot pašvaldības un ERAF līdzekļus, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti.

Svinīgo atklāšanas lentu grieza Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts un p/a “Saldus sociālais dienests” direktore Ina Behmane.

Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts uzsvēra, ka šīs centrs būs ļoti liels atbalsts mūsu novada iedzīvotājiem, kur tiks nodrošināti dažādi sociālie pakalpojumi un darbnīcas vienuviet. “Esam priecīgi, ka šis ir pirmais šāda veida centrs visā Kurzemē un tas izveidots tieši Saldū,” svinīgajā atklāšanā norādīja M.Zusts. Domes vadītājs iestādes darbiniekiem vēlēja neizsīkstošu enerģiju un veselību.

“Ar Eiropas Savienības atbalstu Saldus novada pašvaldība, iesaistoties deinstitucionalizācijas procesā un projektā “Kurzeme visiem”, ir attīstījusi jaunus, mūsu iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamus sociālos pakalpojumus. Ļoti priecājos, ka Saldū un Saldus novadā dzīvojošajiem bērniem ar FT un personām ar GRT vajadzīgais atbalsts būs pieejams pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros esam arī nodrošinājuši dažādus bezmaksas sociālos pakalpojumus bērniem ar FT, viņu vecākiem un personām ar GRT, un turpināsim rūpēties, lai mūsu iedzīvotājiem būtu pieejams pēc iespējas plašāks atbalsts,” stāsta Ina Behmane, Saldus novada p/a “Sociālais dienests” direktore.

Jaunais daudzfunkcionālais sociālās rehabilitācijas centrs “Jumis”, kas atrodas Saldū, Skrundas ielā 5, nodrošinās daudz plašākas sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT). Jaunajā centrā par pašvaldības un ERAF līdzekļiem rekonstruētas un atbilstoši sociālā rehabilitācijas centra vajadzībām aprīkotas 7 telpas un vismaz 38 Saldū un Saldus novadā dzīvojošie bērni ar FT turpmāk varēs saņemt rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu.

Šajā pašā ēkā iekārtotas arī specializētās darbnīcas, kur 27 pieaugušie ar GRT varēs iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētajās darbnīcās atbilstoši savām interesēm, būs iespēja darboties šūšanas, aušanas un kokapstrādes darbnīcās.

Kopumā Saldus novadā jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē plānots investēt 651,1 tūkstoti eiro pašvaldības un ERAF finansējuma. Papildu tikko tapušajam daudzfunkcionālajam sociālās rehabilitācijas centram un specializētajām darbnīcām vēl tiek veidoti arī grupu dzīvokļi ar 24 vietām, kur personām ar GRT tiks nodrošināta mājvieta un individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts. Kopumā Saldus novadā tiks radītas jaunas sociālo pakalpojumu vietas vismaz 38 bērniem ar FT un 38 personām ar GRT.

Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Saldus novadā tiek attīstīti atbilstoši projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādātajam “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017. – 2020. gadam”, kas paredz, ka kopumā jauni pakalpojumi bērniem ar FT un to ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās. Savukārt jau šobrīd projekta ”Kurzeme visiem” ietvaros, kura partneri ir visas Kurzemes reģiona pašvaldības, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, tiek kompensēti dažādi sociālie pakalpojumi bērniem ar FT un viņu ģimenēm, kā arī personām ar GRT.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

saldus 2 saldus 3

saldus 4 saldus

6.11.2020.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.9

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.8: viņi visi ir bīstami un agresīvi!

Patiesībā cilvēki, kuri piedzimst ar GRT, piemēram, Dauna sindromu vai autismu, nav agresīvi, bet mēdz uzvesties citādāk – neierasti draudzīgāk, familiārāk ar apkārtējiem, kas var samulsināt. Tas var radīt nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas un izpauž savas emocijas ar vēlmi pieskarties, draudzēties.

Pētījumi pierāda, ka biežāk ir tieši pretēji gadījumi – no it kā “normāliem” sabiedrības locekļiem gan fiziski, gan emocionāli cieš tieši cilvēki ar GRT.

Cilvēki, kuri ir atzīti par agresīviem un bīstamiem gan sev, gan apkārtējiem, atrodas ārstniecības iestādēs. Taču mūsdienu medicīna ļauj arī šiem cilvēkiem, lietojot medikamentus, sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē.

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

06.08.2020.

Usmā pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes un infrastruktūras tapšanu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai Kurzemes reģionā

Šī gada 5.augustā Ventspils novada Usmā tikās projekta “Kurzeme visiem” Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un to sociālo dienestu darbinieki, kā arī valsts sociālā aprūpes centra "Kurzeme" pārstāvji. Tikšanās laika tika pārrunātas projekta aktualitātes un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides gaita pašvaldībās.

Tikšanos atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura informēja par projekta kompensēto sociālo pakalpojumu sniegšanas gaitu Kurzemes pašvaldībās personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem. Projekta ietvaros sev nepieciešamo atbalstu saņem arvien vairāk cilvēku - līdz šī gada jūlija beigām dažādi sociālie pakalpojumi kompensēti jau 67 personām ar GRT, 169 bērniem ar FT un 110 bērnu ar FT vecākiem. Tāpat turpinās arī darbs pie citām projektā ieplānotajām aktivitātēm, tai skaitā sociālo mentoru un valsts sociālās aprūpes centru speciālistu apmācību plānošanas, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un iedrošinājumu tām personām ar GRT, kuras pāries no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā pašvaldību veidotajos grupu dzīvokļos.

Tikšanās turpinājumā tika pārrunāta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveides gaita Kurzemes pašvaldībās. Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar FT un viņu ģimenēm, personām ar GRT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās. Šo pašvaldību pārstāvji pastāstīja par iecerēto savā pašvaldībā, kā arī ieskicēja, cik daudz darba jau paveikts un kas vēl jāpaveic, lai varētu nodrošināt sociālo pakalpojumu pieejamību savas pašvaldības iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Projektā iesaistītās pašvaldības arī labprāt dalījās labajā praksē un pieredzē ar būvniecības procesiem un saistītās dokumentācijas sagatavošanā, kā arī telpu aprīkošanā ar nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniegšanai.

Pasākuma noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” partneri iepazinās ar Pēteri Martukānu un viņa vadīto projektu “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem“, kā pamatā likta ideja, ka iekļaušanas uzdevums nav panākt, lai visi būtu vienādi, bet iemācīt pieņemt, ka visi esam atšķirīgi, un saskatīt tajā vērtību. Pasākuma dalībnieki arī kopīgi noskatījās filmu “Cik brūkleņu ir pasaulē?”, kas stāsta par “Glada Hudik” teātra tapšanu Zviedrijā, kura trupā kopīgi darbojas gan aktieri ar garīgās attīstības traucējumiem, gan aktieri bez funkcionāliem traucējumiem.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

2020.gada 24.jūlijā

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.8

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.8: cilvēkiem ar GRT labāka dzīve ir slēgta tipa iestādēs, kur nemitīgi - 24 stundas diennaktī - par viņiem rūpējas!

Patiesībā, cilvēki ar GRT aprūpes iestādēs bieži vien nonāk apstākļu spiesti, jo viņiem nav iespējas konkrētos pakalpojumus saņemt savā dzīves vietā ģeogrāfiskā attāluma vai citu iemeslu dēļ. Līdz ar to viņiem nav pat iespējas pašiem pieņemt lēmumu par to, kā viņi vēlas dzīvot. Tomēr, saņemot nepieciešamo speciālistu atbalstu, aprūpi un konsultācijas, cilvēki ar GRT var dzīvot sabiedrībā.

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

2020.gada 16.jūnijā

Kurzemē aug bērnu ar FT vecāku pieprasījums pēc atbalsta un pašvaldību iespējas tā nodrošināšanai

Pēdējo 3 gadu laikā audzis gan pašvaldību nodrošināto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu apmērs Kurzemē dzīvojošajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb FT un viņu vecākiem, gan arī vecāku pieprasījums pēc pašvaldības atbalsta šo pakalpojumu saņemšanā, liecina Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija. 2019.gada beigās gan projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, gan pašu pašvaldību apmaksātus sociālos pakalpojumus kopumā Kurzemē saņēma aptuveni 400 bērni ar FT.

“2015.gadā kopā ar pašvaldībām uzsākām projektu “Kurzeme visiem”, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai. Ja 2016.gada beigās 5 bērni ar FT saņēma projekta apmaksātus sociālos pakalpojumus, tad 2019.gada beigās projekta ietvaros viens vai vairāki sociālie pakalpojumi tika kompensēti jau 142 bērniem 13 Kurzemes pašvaldībās. Priecājos, ka ar projekta palīdzību varam sniegt tik nepieciešamo atbalstu bērniem ar FT un viņu vecākiem iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Funkcionāli traucējumi jeb FT ir dažādu veidu traucējumi, kas bērnam apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Citiem vārdiem var teikt, ka funkcionālu traucējumu dēļ bērnam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Visbiežāk bērniem ar FT, pēc viņu vecāku pieprasījuma, Kurzemes pašvaldības nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kurus 2019.gada beigās saņēmuši 360 bērni, tostarp 107 projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Jāatzīmē, ka sociālos pakalpojumus arvien biežāk nodrošina gan pašas pašvaldības, gan iepērk tos no nevalstiskajām organizācijām, kuras pēdējos gados arī dažādojušas pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Visbiežāk izmantotie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar FT ir fizioterapijas, logopēda un ergoterapijas pakalpojumi. “Kurzeme visiem” ietvaros, atbilstoši katra projektā iesaistītā bērna izvērtēšanai un izstrādātajam individuālās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānam, apmaksāti arī tādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā montessori, mūzikas un smilšu terapijas nodarbības u.c.

“Mūsu projekta ietvaros sociālos pakalpojumus kompensējam ne tikai bērniem ar FT, bet arī viņu vecākiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Tie ir gan dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā, piem., fizioterapija, psihologa konsultācijas un izglītojošās atbalsta grupas, gan sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumi. Šo pakalpojumu saņemšana dod vecākiem iespēju iesaistīties darba tirgū, būt sociāli aktīviem, atpūsties un līdz ar to rast resursu pilnvērtīgāk pildīt savu vecāka lomu,” skaidro S.Miķelsone - Slava.

Līdz 2019. gada beigām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir kompensēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 64 bērna ar FT vecākiem. “Atelpas brīdi”, kas paredz bērna īslaicīgu aprūpi un uzraudzību pie pakalpojuma sniedzēja, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izmantojuši 46 bērnu ar FT vecāki, savukārt projekta kompensēts sociālās aprūpes pakalpojums nodrošināts 29 bērniem ar FT. Jāatzīmē, ka gan “Atelpas brīdis”, gan sociālās aprūpes pakalpojums bērna dzīves vietā projekta ietvaros Kurzemē tiek kompensēts bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

“Kopumā, analizējot

"Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējuma"

ietvaros apkopoto informāciju, secinājām, ka gan pašvaldību sociālie dienesti attīsta savu kapacitāti, aktīvāk piedāvājot un dažādojot sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, gan arī arvien vairāk bērnu ar FT vecāku pieprasa sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus. Paredzam, ka līdz ar jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi vēl straujāk pieaugs to bērnu ar FT un viņu vecāku skaits, kuri Kurzemē saņems nepieciešamo atbalstu,” norāda S.Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu sociālo pakalpojumu sniegšanu, piecas Kurzemes reģiona pašvaldības, atbilstoši izstrādātajam

"Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017.-2020.gadam"

veidos infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT. Kopumā, investējot gandrīz 800 tūkstošus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts un pašvaldību finansējuma, Talsu novadā taps “Atelpas brīdis”, Ventspilī un Kuldīgas novadā tiks izveidots dienas aprūpes centrs, savukārt Aizputes un Saldus novados taps sociālās rehabilitācijas centrs, tādējādi radot iespēju saņemt dažādus sociālos pakalpojumus aptuveni vēl vismaz 185 bērniem ar FT. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.

Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Šī procesa ietvaros tika izstrādāts

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam

kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Kurzemes plānošanas reģiona un projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.7

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.7: Visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami!

Patiesībā, ne vienmēr garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. GRT bieži vien nav nekādas saistības ar cilvēka prātu un gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāki pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un citi.

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

19.05.2020.

AUG SABIEDRĪBĀ BALSTĪTU SOCIĀLO PAKALPOJUMU SAŅEMŠANAS IESPĒJAS KURZEMĒ

Pēdējo trīs gadu laikā kurzemniekiem pieejamais sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (SBSP) klāsts kļuvis plašāks - ne tikai izveidotas jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas, bet arī sociālie dienesti un atsevišķi pakalpojumu sniedzēji ir dažādojuši pakalpojumu klāstu, liecina Kurzemes plānošanas reģiona veiktais deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums.

“Deinstitucionalizācijas process Kurzemē sekmīgi turpinās, ko apliecina arvien plašākas iespējas saņemt sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai. Esam pateicīgi pašvaldībām par sadarbību un ieguldījumu sociālo dienestu kapacitātes attīstīšanā, pakalpojumu dažādošanā atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un alternatīvu risinājumu meklēšanā bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un personu ar garīga rakstura traucējumiem ievietošanai institūcijās,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone - Slava.

Kopumā šobrīd Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir reģistrēti un sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā sniedz vairāk nekā 43 pakalpojumu sniedzēji 73 pakalpojuma sniegšanas vietās, lielāko SBSP daudzveidību nodrošinot bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Joprojām nozīmīgu atbalstu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām savu iespēju robežās nodrošina visu Kurzemes pašvaldību sociālie dienesti, vairākās pašvaldībās pieejamo sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un klāstu bagātina arī nevalstiskās organizācijas. Tāpat joprojām lielākais pakalpojumu sniegšanas vietu skaits ir lielākajās Kurzemes reģiona pašvaldībās – Liepājas un Ventspils pilsētās, kā arī Kuldīgas, Saldus un Talsu novados. Jāatzīmē, ka Saldus novadā ir lielākais SBSP sniegšanas vietu skaits Kurzemes reģionā, jo pašvaldība savu pagastu teritorijās izveidojusi vairāk nekā 10 dienas centrus.

Visās Kurzemes reģiona pašvaldībās sociālie dienesti saviem iedzīvotājiem nodrošina sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī aprūpes mājās pakalpojumus (šie pakalpojumi iepriekš visur nebija pieejami). Atsevišķu pašvaldību sociālo dienestu pakļautībā ir vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas, kur iedzīvotājiem tiek piedāvāts daudzveidīgāks pakalpojumu klāsts. Kopumā Kurzemes reģiona pašvaldību sociālajos dienestos gadā tiek vidēji apkalpotas 22 personas ar GRT un 18 bērnu ar FT ģimenes – lielākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaits var ievērojami pārsniegt mazākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaitu. Savukārt Nevalstiskās organizācijas pārsvarā nodrošina sociālās rehabilitācijas (tai skaitā pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta dienas aprūpes centros vai ģimenes atbalsta centros) un sociālās aprūpes pakalpojumus, tai skaitā arī bērnu ar smagiem FT vecākiem tik nozīmīgo “Atelpas brīdi”.

“Ievērojamu ieguldījumu SBSP pieejamībā sniedzis arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts “Kurzeme visiem”. Tā ietvaros ir ne tikai izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz darbības ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanu dzīves vietā personām ar invaliditāti un bērniem ar FT, bet arī tiek kompensēta sociālo pakalpojumu sniegšana personām ar GRT, bērniem ar FT un viņu vecākiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016.gadā esam kompensējuši sociālo pakalpojumu saņemšanu tuvāk dzīvesvietai kopumā 330 cilvēkiem - 67 personām ar GRT, 158 bērniem ar FT un 105 bērnu ar FT vecākiem,” norāda S.Miķelsone – Slava.

Vēl lielākas iespējas saņemt SBSP tuvāk dzīvesvietai būs pēc deinstitucionalizācijas plānā paredzētās infrastruktūras izveides, lai sniegtu sociālos pakalpojumus personām ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no sociālās aprūpes centriem. Infrastruktūras uzlabošana tiks veikta 10 pašvaldībās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljonu eiro apmērā. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.

Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē

Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Laura Homka

Kurzemes plānošanas reģiona un projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

22.04.2020.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.6

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.6: Daži garīga rakstura traucējumu veidi ir lipīgi!

Patiesībā, atšķirībā no COVID-19, kā lipīguma dēļ šobrīd ievērojam dažādus pulcēšanās ierobežojumus, garīga rakstura traucējumi – psihiskas saslimšanas, piem., depresija, veģetatīvā distonija, vai garīgās attīstības traucējumi, piem., Dauna sindroms, autisms, nav un nevar būt lipīgi!

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

16.03.2020.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT

Viņi nav spējīgi patstāvīgi dzīvot normāla cilvēka dzīvi un pieņemt lēmumus!

Patiesībā: ikvienam ir nepieciešama kāda speciālista (ārsts, policists, meistars u.c.) palīdzība, arī cilvēkiem ar GRT. Katra cilvēka patstāvība ir vērtējama individuāli, taču, lielākā daļa cilvēku ar GRT ir spējīgi pieņemt patstāvīgus lēmumus un iekļauties sabiedrībā, saņemot nepieciešamo speciālistu atbalstu, aprūpi un konsultācijas, kā arī lietojot attiecīgus medikamentus, ja tādi noteikti.

Mits_nr_5_par_GRT

14.02.2020.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Viņi ir pilnīgi nederīgi darbam!

Mits_Nr_4_par_personam_ar_GRT-1

Patiesībā cilvēkiem ar dažādām GRT izpausmēm gandrīz vienmēr piemīt spējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū. Viņiem bieži vien padodas māksliniecisks un radošs darbs vai specifisku uzdevumu veikšana, piem., ilgstoša koncentrēšanās uz monotonu un vienkāršu darbību veikšanu. Tāpat dažu garīgu saslimšanu izpausmes var samazināt, pielāgojot darba apstākļus vai dzīves vidi. Tādējādi garīgās saslimšanas neietekmē cilvēka darba spējas, un bieži vien kolēģi pat nenojauš par šāda veida saslimšanām (piem., šizofrēniju vai depresiju).

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

29.01.2020.

Ventspilī pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes

PP_tiksanas_Ventspils_1

Šī gada 22.janvārī uz tikšanos Ventspilī pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” partneri – pašvaldību, valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” un bērnu sociālās aprūpes centra “Selga” pārstāvji, lai pārrunātu projektā paveikto un darāmo, kā arī iepazītos ar Ventspils pilsētas pieredzi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Tikšanās laikā

arī projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē par infrastruktūras izveides gaitu atbilstoši Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā iekļautajiem risinājumiem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai savās pašvaldībās.

Partneru tikšanās sākumā dalībnieki iepazinās ar Ventspils pieredzi sociālo pakalpojumu sniegšanā pilsētas iedzīvotājiem, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) atbalsta nodrošināšanā personām ar GRT, kā arī plānotās infrastruktūras izveides gaitu. Ventspils pārstāvji uzsvēra, ka, izmantojot Eiropas Savienības fondu piedāvātās iespējas, tiks uzlabota ne tikai sociālo pakalpojumu pieejamība, bet arī sakārtota pilsētas kultūrvēsturiskā vide. Ēkā Kuldīgas ielā taps dienas aprūpes centrs, kur sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems bērni ar FT un personas ar GRT. Savukārt ēkā Vītolu ielā tiks veidots ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums, lai dotu jaunas mājas bērniem un jauniešiem no bērnu sociālās aprūpes centriem.

Par savu pieredzi un paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē pastāstīja arī citu pašvaldību pārstāvji. Jaunas infrastruktūras izbūve kopumā plānota 10 Kurzemes reģiona pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts finansējumu aptuveni 7,3 miljonus eiro apmērā.

Tikšanās laikā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa informēja klātesošos par projekta ieviešanas aktualitātēm. Kopumā 2019.gadā 57 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), vairāk nekā 200 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un daļai bērnu arī vecāki saņēmuši no projekta apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās. Viņa pateicās pašvaldībām, kurās projekta ietvaros jau tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un aicināja būt vēl aktīvākiem gan sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanā, gan pašvaldības iedzīvotāju izglītošanā par projekta mērķgrupām un to iekļaušanos sabiedrībā.

Dalībnieki pārrunāja arī KPR DI plāna īstenošanas uzraudzības kārtību, datu avotus un formas informācijas ieguvei un plānoto procesu, tostarp ziņojuma sagatavošanai.

Tikšanās, kā ierasts, noslēdzās ar individuālām konsultācijām starp projekta partneriem un projekta vadības komandas dalībniekiem.

Pasākuma darba materiāli:

Darba kārtība

Projekta „Kurzeme visiem” īstenošanas aktualitātes

Ventspils pilsētas un Sociālā dienesta prezentācija

Par projektu “Kurzeme visiem”

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

16.01.2020.

Uzsāk Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu

2020.gada 15.janvārī uz tikšanos Kuldīgā pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) deinstitucionalizācijas (DI) vadības grupa. Tās dalībnieki – KPR Administrācijas, Kurzemes pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji (NVO) - pārrunāja projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paveiktās un plānotās aktivitātes, kā arī pieņēma lēmumu par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu.

Tikšanās sākumā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga kalniņa iepazīstināja ar projektā līdz šim paveikto un turpmāk plānotajām aktivitātēm DI procesa virzībai Kurzemes reģionā. Turpinājumā reģiona DI vadības grupa diskutēja par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu, kā arī Kurzemes reģiona pašvaldību un NVO iesaisti procesā. Plānots, ka KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanas ziņojums tiks sagatavots līdz 2020.gada 1.aprīlim.

Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns 2017.-2020.gadam ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai vismaz 288 bērniem ar FT un 350 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.

Kurzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa ir izveidota, lai nodrošinātu DI procesa uzraudzību Kurzemes plānošanas reģionā. Tās dalībniekus ir apstiprinājusi Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padome. Tajā darbojas: 3 Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja un projekta “Kurzeme visiem” vadītāja, kā arī 3 pašvaldību pārstāvji un NVO pārstāvji projekta mērķa grupu interešu pārstāvniecībai. Ar KPR DI vadības grupas sastāvu var iepazīties projekta “Kurzeme visiem” mājas lapā.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT

MitsNr_1_cilveki_ar_GRT

Mūsu īstenotā projekta #Kurzemevisiem ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc aizsākam runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.1: Viņi visi ir neārstējami slimi.

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ nereti apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Pie GRT tiek pieskaitīti, piemēram, autisms, Dauna sindroms, kā arī tādas psihiska rakstura saslimšanas kā šizofrēnija, depresija, bipolāri afektīvi traucējumi, anoreksija un citas.

Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga intelektuālās attīstības atpalicība. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā vairāk svarīga ir aprūpe, attieksme, atbalsts. Stāvoklis ir relatīvi stabils un nemainīgs.

Psihisko slimību gadījumā, piemēram, šizofrēnijas, depresijas, bipolāri afektīvu traucējumu, anoreksijas un citu, lielāka loma ir medikamentu lietošanai un psihoterapijai. Stāvoklis var būt mainīgs. Slimības atšķiras arī pēc smaguma, tās var būt cēlonis invaliditātei vai tādas, ar kurām cilvēki sekmīgi sadzīvo, piemēram, viegla depresija.

Cilvēki ar GRT ir dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes, gan psihisko slimību smagums, gan arī pašu cilvēku raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes, emocijas un vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku jūtām, vēlmēm, emocijām un vajadzībai pēc pašizpausmes, cieņas un līdzāspastāvēšanas iespējām.

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv, savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: http://kurzemevisiem.lv/aicinam-personas-ar-gariga-rakstura-traucejumus-izmantot-projekta-kurzeme-visiem-pieejamo-atbalstu/

05.11.2019.

Infografika_pakalpojumi_personam_ar_GRT

Aicinām personas ar garīga rakstura traucējumiem izmantot projektā “Kurzeme visiem” pieejamo atbalstu

Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Atgādinām, ka projekta apmaksāti pakalpojumi ir pieejami, ja ir veikta personas individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts izstrādātais atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.

Lai veicinātu personu ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksājam šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu:

aprūpi mājās;
īslaicīgu sociālo aprūpi;
speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu;
atbalsta grupas un grupu nodarbības;
pakalpojumus dienas aprūpes centros;
pakalpojumus specializētajās darbnīcās;
pakalpojumus grupu dzīvokļos.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču, saņemot nepieciešamo atbalstu, GRT netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, kas pamatojas uz individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti kopumā 326 personām ar GRT, savukārt pakalpojumus līdz šī gada novembrim saņēmušas 58 pašvaldībās dzīvojošās personas ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2023.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
projekta "Kurzeme visiem" sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv

20.09.2019.

Mērsragā pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes

Šī gada 17.septembrī uz tikšanos Mērsragā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda un partneri, lai pārrunātu projekta ieviešanas aktualitātes, dalītos pieredzē un labajā praksē dokumentu noformēšanā.

Sanāksmi atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa, kura informēja par projekta aktualitātēm, paveikto vasaras periodā, kā arī turpmāk plānoto. Projekta ietvaros nepieciešamo atbalstu un sociālos pakalpojumus turpināja saņemt projekta mērķa grupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Vasarā sekmīgi noslēgušās konsultācijas potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, ko gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni. Lai turpinātu veicināt ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimenēs, projekta ietvaros potenciālo aizbildņu, adoptētāju un audžuģimeņu iedrošināšanai no septembra līdz pat nākamā gada vasarai visās Kurzemes reģiona pašvaldībās tiks organizēti sarunu rīti un vakari. Augusta sākumā, lai veicinātu bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā, tika organizēta nometne visai ģimenei – “Piedzīvojumu akadēmija”, kur aktīvi, radoši un vērtīgi laiku pavadīja kopumā 30 nometnes dalībnieki no visas Kurzemes.

Turpinājumā par komunikācijas ar pašvaldības iedzīvotājiem nozīmību atgādināja projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka, savukārt ar labo praksi iepirkumu, līgumu un dokumentu noformēšanā iepazīstināja projekta “Kurzeme visiem” juriste Līga Neilande.

Tikšanās laikā dalībnieki iepazinās arī ar Ventspils un Liepājas pilsētu un Mērsraga novada pašvaldības pieredzi projekta aktivitāšu ieviešanā un labo praksi dokumentu glabāšanā.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tā ietvaros sociālos pakalpojumus var saņemt bērni ar invaliditāti un to vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2018.gadā “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar GRT, 154 bērni ar FT un 47 bērnu vecāki.

Pasākuma dienas kārtība un prezentācijas pieejamas tiešsaistē.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projektu “Kurzeme visiem” no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste,

Laura.homka@kurzemesregions.lv

25.06.2019.

Konsultācijās Kurzemē iedrošina potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

“Kas nepieciešams un kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt bērnam labi un komfortabli iejusties ģimenes vidē?” – ar šādu jautājumu pie speciālistiem bezmaksas konsultācijās 7 Kurzemes pašvaldībās vērsušies potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes. Lai veicinātu bērnu skaita samazināšanos institūcijās un to nonākšanu ģimenēs, iespēja saņemt apmaksātas psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas tika nodrošināta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Konsultācijas gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni.

“Bieži no kļūšanas par aizbildi, adoptētāju vai audžuģimeni attur nevis finansiāli iemesli, bet gan uztraukums un bailes no nezināmā, piemēram, neskaidrības par likumisko procesu norisi. Tāpēc sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” no pērnā gada aprīļa līdz šī gada jūnijam nodrošinājām iespēju interesentiem konsultēties ar 3 speciālistiem – psihologu, sociālo darbinieku un juristu, kuri ar savām zināšanām un pieredzi var sniegt nozīmīgu atbalstu,” skaidro Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.

Visbiežāk no piedāvātajiem speciālistiem potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes izvēlējušies konsultēties ar psihologu – kopumā sniegtas 28 konsultācijas 49 stundu garumā. Šī speciālista atbalsts galvenokārt bijis nepieciešams, lai censtos pārvarēt satraukumu par bērna ienākšanu ģimenē vai saņemtu atbildes par pieņemamā bērna audzināšanu un savstarpējām attiecībām. Savukārt 17 konsultācijās ar sociālo darbinieku 28 stundu garumā lielākoties runāts par bērna dažādajiem vajadzību līmeņiem un to, kā sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, pelnīto uzmanību un patiesu maigumu. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes devušies arī pie jurista, lai kopumā 14 konsultācijās 28 stundu garumā runātu par jautājumiem, kas saistīti ar juridisko atbildību par bērnu.

“Konsultāciju apmeklētāji norādījuši, ka ir saņēmuši noderīgu informāciju gan par to, kā noris process bērna uzņemšanai ģimenē, gan ar ko sākt. Tas dod cerību, ka mums izdevies spert nelielu soli, lai bērnu skaits institūcijās tomēr samazinātos,” piebilst. I.Kalniņa.

Potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm arī turpmāk būs pieejams atbalsts. Kurzemē pašlaik darbojas 4 Ārpusģimenes atbalsta centri – Kuldīgā, Liepājā, Talsos un Ventspilī, kas nodrošina apmācības un sniedz psihosociālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem. Savukārt projekta “Kurzeme visiem” ietvaros atbalsts turpmāk tiks nodrošināts, organizējot informatīvus, izglītojošus un motivējošus pasākumus. “Konsultācijās potenciālie aizbildņi un audžuģimenes ir norādījuši, ka vēlētos satikt esošās audžuģimenes un uzklausīt viņu vērtīgo pieredzi. Arī mēs uzskatām, ka jau esošie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes var sniegt nozīmīgu atbalstu un iedrošinājumu, lai izšķirīgais lēmums – uzņemt bērnu savā ģimenē – tiktu pieņemts. Šobrīd veicam nepieciešamos gatavošanās darbus, lai jau drīzumā Kurzemē šādas tikšanās varētu organizēt,” noslēgumā piezīmē I.Kalniņa.

Izziņai:

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” kopumā sniegtas 59 (28 psihologa, 14 jurista un 17 sociālā darbinieka) konsultācijas 105 stundu apjomā 27 potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm 7 Kurzemes pašvaldībās – Dundagas, Kuldīgas, Pāvilostas, Saldus un Talsu novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Publikācijas autors: Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

02.04.2019. Kurzeme_visiem_statistika_2018

Arvien vairāk kurzemnieku izmanto projektā “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus

2018.gadā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), 154 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 47 bērnu vecāki. Tas ir ievērojams pieaugums, jo 2017.gadā 5 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sociālie pakalpojumi tika sniegti 1 personai ar GRT, 28 bērniem ar FT un 1 bērna vecākiem vai audžuvecākiem.

“2018.gadā, pateicoties “Kurzeme visiem” vadības komandas ciešai sadarbībai ar pašvaldībām, mums izdevās panākt, ka par projektā pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem Kurzemē ir informēti un tos saņem arvien vairāk personas ar GRT, bērni ar FT un viņu vecāki. Arī šogad turpinām darbu, lai sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem un bērnu vecākiem kļūtu vēl pieejamāki,” stāsta projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

Projekta ietvaros apmaksātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana Kurzemē 2018.gadā uzsākta 9 pašvaldībās un šobrīd tos saņem 14 Kurzemes pašvaldību iedzīvotāji – Aizputes, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Pāvilostas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Projekta apmaksātie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētām personām ar GRT, kurām izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Kopumā no 326 izvērtētajām personām ar GRT 107 dzīvoja valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) un 219 dzīvoja pašvaldībā, no tām iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros līdz šim izmantojušas 50 personas. Pilngadīgas personas ar GRT pērn projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk apmeklējušas grupu nodarbības un saņēmušas speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka un/vai ergoterapeita. Divas personas izmantojušas arī pakalpojumus dienas aprūpes centrā. VSAC dzīvojošās personas pakalpojumus varēs izmantot pēc nepieciešamās infrastruktūras izveides un pārejas uz dzīvi sabiedrībā.

Projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Kurzemē var saņemt līdz šim izvērtētie 277 bērni ar FT, kuriem “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuālais atbalsta plāns un “atelpas brīža” un sociālās aprūpes pakalpojumus, ja bērnam ir atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. 2018.gadā piedāvāto iespēju izmantoja aptuveni puse izvērtēto bērnu ģimeņu un visbiežāk saņemti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju veidā. Savukārt aprūpes pakalpojumu izmantoja 20 un “atelpas brīža” pakalpojumu – 44 bērnu ģimenes.

2018.gadā projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma arī 47 vecāki, kuri visbiežāk piedalījušies izglītojošās atbalsta grupās, saņēmuši psihologa konsultāciju vai apmeklējuši fizioterapiju.

2018.gadā tika īstenotas arī citas nozīmīgas projekta aktivitātes. Februārī un novembra sākumā notika divi pieredzes apmaiņas braucieni Kurzemes pašvaldību, esošo un potenciālo sociālo pakalpojumu sniedzēju un mediju pārstāvjiem, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi citos reģionos un pārņemtu labāko praksi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā Kurzemē. Tāpat vasaras mēnešos jūlijā un augustā tika organizētas integrējošās nometnes, kur ģimenes un ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši dažādās aktivitātēs pavadīja vairākas aizraujošas dienas. Savukārt oktobrī tika apstiprināts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.–2020.gadam” un šobrīd pašvaldības turpina darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras pilnveides.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

28.03.2019.

Projekta “Kurzeme visiem” partneri pārrunā paveikto un iedvesmojas turpmākajiem darbiem

27.martā Talsos uz šogad pirmo tikšanos pulcējās Kurzemes reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” partneri – pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji, lai pārrunātu projektā paveikto un darāmo, kā arī iepazītos ar Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš” un tās jaunās struktūrvienības - Ģimeņu atbalsta centra - darbību. Tikšanās laikā projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un bērnu ar FT vecākiem.

Par projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātēm, jau paveikto un vēl paveicamo stāstīja Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Inga Kalniņa. Kopumā 2018.gadā vairāk nekā 150 bērni ar FT un 47 viņu vecāki, kā arī 50 personas ar GRT saņēmušas no projekta apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās. Viņa pateicās pašvaldībām, kurās projekta ietvaros jau tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un aicināja būt vēl aktīvākiem, lai vēl vairāk kurzemniekiem būtu iespēja izmantot projektā pieejamos pakalpojumus.

Tikšanās dalībnieki ar interesi klausījās Kuldīgas novada pašvaldības pieredzi par atbalsta grupu nodarbību organizēšanu personām ar GRT. Kā uzsvēra Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” sociālā darbiniece Ineta Eņģele, atbalsta grupu nodarbības bija vērstas uz izaugsmi, lai to dalībnieki var iekļauties sabiedrībā. To laikā 6 personas ar GRT mācījās pazīt emocijas un tās izteikt, veidot saskarsmi ar citiem, kā arī par dažādām ikdienai nozīmīgām tēmām, piemēram, iepirkuma saraksta veidošanu un citām. Kā norādīja I. Eņģele, dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja nodarbības, tāpēc šobrīd turpinās darbs, lai nodrošinātu atbalsta grupas darbību personām ar GRT arī 2019.gadā.

Savukārt vērtīgā pieredzē par pakalpojumu sniegšanu projekta “Kurzeme ietvaros” bērniem ar FT un viņu vecākiem dalījās Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta sociālo pakalpojumu daļas vecākā sociālā darbiniece Kristīna Šaripo. Viņa uzsvēra, ka jāizmanto dažādi informācijas kanāli, lai sasniegtu vecākus un informētu par pieejamajām atbalsta iespējām projektā un ārpus tā, un īpaši nozīmīgs ir personiskais kontakts, uzrunājot un motivējot vecākus izmantot projektā pieejamos sociālos pakalpojumus.

Ar Ģimeņu un bērnu attīstības centru “Brīnumiņš” un tā darbību iepazīstināja tā dibinātāja un vadītāja Agnese Kviese. Viņa pastāstīja, kā no nodarbībām pašiem mazākajiem “Brīnumiņš” izaudzis par dienas aprūpes centru bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un pērnā gada decembrī kļuvis arī par Ģimeņu atbalsta centru. Šobrīd “Brīnumiņa” dienas aprūpes centrā atbalstu regulāri saņem 36 bērni un jaunieši ar invaliditāti gan no Talsu novada, gan arī citiem tuvākajiem novadiem. Tikšanās dalībnieki iepazinās ar jaunajām, daudz plašākām “Brīnumiņa” telpām, uz kurām centrs pārcēlās šī gada sākumā, un A.Kviese pastāstīja par dažādajiem pakalpojumiem, kas “Brīnumiņā” pieejami, piemēram, smilšu un spēļu terapijas, canis terapija, fizioterapija un citas, un ieskicēja ģimeņu un bērnu attīstības centra turpmākos plānus. Savukārt kopš Ģimeņu atbalsta centra dibināšanas izdevies piesaistīt jau 7 jaunas audžuģimenes un aprīlī tiks uzsāktas pirmās apmācības potenciālajām audžuģimenēm. “Brīnumiņš” sagaida, ka pēc tām ģimeni varētu iegūt 15 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni.

Par projektu

Kurzemē projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek palielināta ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 01.07.2015. līdz 31.12.2023.gadam īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk par projektu: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Papildu informācijai:

Laura Homka

projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

2018.gada decembrī

Deinstitucionalizācijas plāns Kurzemei: infrastruktūras risinājumi un pilnveidoti sociālie pakalpojumi

Tuvāko gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, Kurzemē pakalpojumus saņems 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un to ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu plānots radīt vietas – dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus 198 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm un 341 personai ar garīga rakstura traucējumiem. Vismaz 58 bērniem, kas šobrīd uzturas bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC), tiks radītas iespējas dzīvot jauniešu mājās vai saņemt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam” (turpmāk – KPR DI plāns), jauni pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks radīti 11 Kurzemes pašvaldībās. Lielākās investīcijas plānotas Liepājā, kur tiks uzcelts pilnīgi jauns māju komplekss, kurā 36 bērni no aprūpes centriem varēs uzturēties nelielās grupu mājās un jauniešu mājā, tā dzīvojot ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos.

Ventspilī plānots vērienīgs projekts, kur izremontētās telpās būs pieejami jau šobrīd ļoti pieprasītie Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” sniegtie pakalpojumi. Plašākās telpas dos iespēju sniegt daudzveidīgus pakalpojumus 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centrā tiks radīti apstākļi arī 40 personām ar garīga rakstura traucējumiem pavadīt saturīgi laiku, saņemt rehabilitācijas pakalpojumus un iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā.

Arī Talsos, Saldū un Kuldīgā ir rasti kompleksi risinājumi dažādām iedzīvotāju grupām. Piemēram, Talsos, paplašinot un modernizējot esošās telpas, tiks izveidoti ērti grupu dzīvokļi novadniekiem ar garīga rakstura traucējumiem, tiks organizētas specializētas darbnīcas, kurās būs iespēja apgūt darbam nepieciešamas iemaņas, tiks izveidota jauniešu māja. Tiks arī paplašināts pakalpojumu klāsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Arī tādas mazās pašvaldības kā Skrunda un Rucava ir aktīvi iesaistījušās deinstitucionalizācijas procesā, paredzot īstenot vairākus jaunus pakalpojumus savu iedzīvotāju labklājībai. Piemēram, Skrundā, daudzdzīvokļu mājā izvietosies grupu dzīvokļi un netālu esošajā ēkā – dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem. Domājot par sociālā pakalpojuma saņēmēju ērtībām, plānots uzlabot piekļuvi telpām.

Kopumā visu KPR DI plānā iekļauto vajadzību apzināšanai un pakalpojumu plānošanai tika veikta pieteikto personu un bērnu individuālus vajadzību izvērtēšana, noteikti un ar nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām apspriesti iespējamie risinājumi pakalpojumu nodrošināšanai. Interese par KPR DI plāna izstrādi bija liela, piemēram, tā izstrādes laikā tika saņemti vairāk nekā 500 ierosinājumi un komentāri. Iesaistīto pušu kopīgās diskusijās tika rasti pieņemamākie risinājumi, kas ļaus spert būtisku soli uz priekšu centienos nodrošināt mūsdienīgu sociālo pakalpojumu pieejamību visiem.

Izvēlēto risinājumu teritoriālais plāns bērniem ar FT	Izēlēto risinājumu teritoriālais plāns bērniem no BSAC	Izvēlēto risinājumu teritoriālais plāns personām ar GRT

Avots: KPR DI plāns, SIA “Baltija”

Informāciju sagatavoja SIA „SAFEGE BALTIJA”

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns izstrādāts projekta „Kurzeme visiem” ietvaros, kas tiek īstenots līdz 2023. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa. DI procesa mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu tostarp bērnu skaitu. Vairāk: www.kurzemevisiem.lv

2018.gada 19.oktobrī

“Kurzeme visiem” projekta partneri apspriež aktualitātes un DI plāna īstenošanu

18.oktobrī Liepājā notika kārtējā projekta “Kurzeme visiem” vadības komandas un partneru pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu projekta aktualitātes un turpmāk veicamos darbus. Labklājības ministrijas nesenais lēmums par “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017. – 2020. gadam”apstiprināšanu ļāvis projekta partneriem spert lielu soli uz priekšu, lai turpinātu iesāktos darbus nepieciešamās infrastruktūras izveidei vai uzlabošanai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai savās pašvaldībās, un šim jautājumam tika veltīta arī ievērojama daļa tikšanās laika.

Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa, kas informēja par projekta aktualitātēm, vasaras un rudens periodā notikušajām aktivitātēm – integrējošām nometnēm bērniem, viņu ģimenēm un BSAC bērniem, speciālistu konsultācijām potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, projektā jau pieejamo pakalpojumu sniegšanu un sabiedrības informēšanas aktivitātēm. I.Kalniņa aicināja pašvaldības turpināt darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides vai uzlabošanas. Kopumā 11 Kurzemes pašvaldībās tiks veidoti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas, sociālās rehabilitācijas centri, jauniešu mājas un citi deinstitucionalizācijas plānā paredzētie infrastruktūras risinājumi par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljoniem eiro.

Pasākuma turpinājumā ar “Baltijas Rehabilitācijas centra” darbu iepazīstināja biedrības “Dižvanagi” valdes priekšsēdētāja Ilze Durņeva, kas ne tikai skaidroja, kādi pakalpojumi centrā ir pieejami, bet arī nelielā ekskursijā tikšanas dalībniekiem izrādīja centra izvēlētos risinājumus rehabilitācijas un citu sociālo pakalpojumu sniegšanai.

Pasākumā par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs “Liepāja ” mērķiem, pašlaik īstenotajām un plānotajām aktivitātēm informēja tā vadītāja Una Krēgere–Medne. Viņa skaidroja, ka centrs jau šobrīd sadarbojas ar 10 Kurzemes pašvaldībām un turpmāk fokusēsies uz dažādu atbalsta pakalpojumu sniegšanu adoptētājiem, aizbildņiem, viesģimenēm un audžuģimenēm un tajās nonākušajiem bērniem. Lai mazinātu institūcijās nonākošo un dzīvojošo bērnu skaitu, centrs organizēs audžuģimeņu un adoptētāju apmācības un aicinās audžuģimenes specializēties par krīžu audžuģimenēm vai audžuģimenēm bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat kā līdz šim, “Kurzemes reģiona Ģimeņu atbalsta centrā” Liepājā un citās pašvaldībās turpināsies atbalsta sniegšana ģimenēm ar pavisam maziem bērniem, lai mazinātu to iespējamu nonākšanu ārpusģimenes aprūpē un ģimenes asistentu darbs.

Turpinājumā projekta partneri pārrunāja sociālo pakalpojumu sniegšanas dokumentēšanu, iepirkumu procedūru plānošanu un veikšanu kopā ar projekta juristi Līgu Neilandi un diskutēja par citiem projektu partneriem aktuāliem jautājumiem. Pasākuma noslēgumā projekta vadības komanda sniedza projekta partneriem individuālas konsultācijas.

Pasākuma darba materiāli:

Darba kārtība
Projekta „Kurzeme visiem” īstenošanas aktualitātes.

“Kurzeme visiem” projekta vadības komandas un projekta partneru tikšanās tiek organizētas regulāri, lai pārrunātu projekta aktualitātes, apmainītos pieredzē un partneri iegūtās zināšanas izmantotu vēl sekmīgākai projektā jau pieejamo un vēl plānoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai Kurzemē.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots ar mērķi palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem un to finansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%).

Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

2018.gada 10.oktobrī

Apstiprināts Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns

Šī gada 5.oktobrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017.–2020.gadam”. Tas nozīmē, ka pašvaldības var turpināt darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveides, kā arī sākt nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē.

“Deinstitucionalizācijas procesā Kurzemē kopumā plānots investēt gandrīz 14 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzekļu. Ar šo ievērojamo investīciju apjomu Kurzemes pašvaldības uzlabos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu Kurzemē un 11 Kurzemes pašvaldībās arī veidos un attīstīs infrastruktūru. Plāna apstiprināšana ir nozīmīga gan mums kā deinstitucionalizācijas procesa virzītājiem Kurzemes reģionā, gan visai sabiedrībai, jo esam par soli tuvāk, lai ikviens cilvēks varētu sabiedrībā dzīvot iespējami pilnvērtīgu dzīvi,” stāsta Evita Dreijere, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja.

Kurzemē deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai kopumā no Eiropas Sociālā fonda ar valsts līdzfinansējumu tiks investēti 6,6 miljoni eiro sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidei un apmaksai visās 20 Kurzemes pašvaldībās. Savukārt par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljoni eiro apmērā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem plānā paredzēti infrastruktūras uzlabošanas risinājumi 11 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

“Deinstitucionalizācijas plāna izstrādē sadarbojāmies ar visām reģiona pašvaldībām, lai izvēlētie sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu risinājumi pēc iespējas labāk atbilstu Kurzemes iedzīvotāju vajadzībām. Arī turpmāk būsim atbalsts pašvaldībām, lai mazinātos to bērnu un pieaugušo skaits, kam jādzīvo institūcijās, tai skaitā lai valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” 29 personas ar garīga rakstura traucējumiem sāktu dzīvi pašvaldībā. Tāpat turpināsim darbu, lai Kurzemē dzīvojošie 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 350 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņemtu nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai,” skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta ”Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes pašvaldībās, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu sociālās aprūpes centros esošajiem bērniem radītu tādu vidi un sociālo pakalpojumu sistēmu, kas novērstu viņu nonākšanu institūcijās, tā vietā nodrošinot viņiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Ar Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties šeit.

Papildu informācijai:

Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

14.09.2018.

Aicinām pieteikties personas ar garīga rakstura traucējumiem bezmaksas pakalpojumu saņemšanai projektā “Kurzeme visiem”

Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Persona var saņemt projekta apmaksātos pakalpojumus, ja ir veikta tās individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.

Lai veicinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tām tiek apmaksāta šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšana:

aprūpe mājās;
dienas aprūpes centrs;
specializētās darbnīcas;
grupu dzīvokļi;
īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums;
speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;
atbalsta grupas un grupu nodarbības.

Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, pamatojoties uz personas individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē kopumā individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti 326 personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2022.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv

08.05.2018.

Kurzemes reģiona DI plāns iesniegts apstiprināšanai Sociālo pakalpojumu attīstības padomē

27.04.2018. Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) deinstitucionalizācijas (DI) plāns 2017.-2020. gadam iesniegts apstiprināšanai Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomē.

Par kopējo indikatīvo summu 7,3mlj eiro DI plānā paredzēti infrastruktūras uzlabošanas risinājumi SBSP^*attīstībai 11 Kurzemes pašvaldībās (Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās). Ar DI plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties ŠEIT.

Lai pašvaldības varētu sākt īstenot DI plānā iekļautos infrastruktūras risinājumus, DI plāns vispirms ir jāapstiprina Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomei. Līdz DI plāna iesniegšanai padomei, tas tika iesniegts saskaņošanai visās Kurzemes pašvaldībās, kā arī saņemti tā saskaņojumi no Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes un projekta “Kurzeme visiem” reģionālās vadības grupas.

Kurzemes reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kura ietvaros noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes plānošanas reģionā, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu namos esošajiem bērniem tiktu nodrošināti viņu individuālajām vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un pēc iespējas novērsts risks nokļūt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.

Plānu izstrādāja SIA “SAFEGE BALTIJA” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

*Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.

Informāciju sagatavoja Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

16.04.2018.

Kuldīgā notikusi projekta “Kurzeme visiem” partneru kārtējā tikšanās
4.aprīlī Kuldīgā notika kārtējā projekta “Kurzeme visiem” vadības komandas un partneru pārstāvju tikšanās, kurā 47 dalībnieki pārrunāja projekta aktualitātes, līdzšinējo pieredzi projekta ieviešanā un neskaidros jautājumus.

Pēc projekta aktualitāšu pārrunāšanas ar partneriem tikās Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrādātājs – SIA “SAFEGE Baltija”, iepazīstinot ar saskaņošanā esošā plāna kopsavilkumu. Savukārt, tikšanās turpinājumā projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē gan par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un ar to saistītās dokumentācijas sakārtošanu, gan par ieguvumiem piedaloties projekta ietvaros organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā. Tikšanās noslēguma daļā tika pārrunāti dažādi partneriem nozīmīgi jautājumi – sociālo pakalpojumu sniegšanas iesējas projekta mērķa grupu personām un bērniem, vienas vienības izmaksu metodikas pielietošana, tirgus izpētes organizēšana un ar to saistītās dokumentācijas sakārtošana, kā arī, atbilstoši nepieciešamībai, partneriem tika sniegtas individuālas konsultācijas.

Projekta „Kurzeme visiem” īstenošanas aktualitātes

SIA“SAFEGE Baltija” prezentācija

Informāciju sagatavoja Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

05.04.2018.

Kurzemē sāk sniegt bezmaksas konsultācijas potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuvecākiem

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Kurzemes plānošanas reģions noslēdzis līgumu ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” par bezmaksas konsultāciju sniegšanu Kurzemē potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm līdz 2019.gada 30.jūnijam. Konsultācijām Ventspils pilsētā ir iespējams pieteikties jau šobrīd, bet to pieejamību klātienē plānots nodrošināt arī Dundagā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Talsos.

Konsultāciju laikā interesentiem būs iespējams tikties ar psihologu, juristu un sociālo darbinieku. Saņemt papildu informāciju un pieteikties konsultācijām var pie biedrības vadītājas Olgas Apses, tel. 20490197 vai rakstot uz epastu: 5formulas@inbox.lv.

Biedrības “Piecas izaugsmes formulas” darbība ir vērsta uz tāda nepieciešamā atbalsta sniegšanu, kas veicina ģimenē augošo bērnu skaitu – motivēšana, ieinteresēšana, konsultēšana, speciālistu pieejamība. Biedrība līdz šim nodrošinājusi ilgstošu atbalstu audžuvecākiem, aizbildņiem un adoptētāju ģimenēm, piedāvājot apmeklēt psihologa konsultācijas, kursus, meistarklases, terapijas grupas, individuālās konsultācijas u.tml.

Informāciju sagatavoja Inese Siliņa,
Kurzemes plānošanas reģiona
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

22.02.2018.

Atbalsta iespējas ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti

Ģimenes, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, Nīcas novada sociālajā dienestā var pieteikties vairāku bezmaksas pakalpojumu saņemšanai valstī notiekošā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros.

Atelpas brīža pakalpojums vecākiem – bērna* īslaicīga (līdz 30 diennaktīm gadā) aprūpe un uzraudzība pie pakalpojuma sniedzēja, dodot iespēju vecākiem iegūt brīvo laiku atpūtai un/vai savu lietu sakārtošanai. Pakalpojuma ietvaros bērnam tiek nodrošināta ēdināšana četras reizes dienā, saturīga brīvā laika pavadīšana, pašaprūpes spēju attīstība, pastaigas, speciālistu konsultācijas. Nīcas novada iedzīvotājiem tuvākie šāda pakalpojuma sniedzēji atrodas Liepājā, Rīgā un Siguldā. Sociālais dienests, ja nepieciešams, var kompensēt ģimenes ceļa izdevumus nokļūšanai pie pakalpojuma sniedzēja.

Sociālās aprūpes pakalpojums – bērnam* viņa dzīvesvietā noteiktu stundu skaitu nedēļā tiek nodrošināta ikdienas aprūpe, uzraudzība, pašaprūpes spēju attīstība un brīvā laika saturīga pavadīšana, ja vecāki darba, mācību vai citas aizņemtības dēļ to nevar izdarīt paši. Pakalpojuma ietvaros netiek segti bērna pārtikas iegādes un tās pagatavošanas izdevumi. Pakalpojuma apjoms ir atšķirīgs dažādām vecuma grupām:

līdz bērna četru gadu vecumam (ieskaitot) – ne vairāk kā 50 stundas nedēļā;
no bērna piecu līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) – ne vairāk kā 10 stundas nedēļā.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – katrs bērns, kuram ir veikta individuālo vajadzību izvērtēšana projekta „Kurzeme visiem” ietvaros un izstrādāts atbalsta plāns, var saņemt dažādus rekomendētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, taču kopskaitā ne vairāk kā 40 saņemšanas reizes. Savukārt bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene, bezmaksas var saņemt psihologa pakalpojumus, rehabilitologa pakalpojumus, fizioterapijas nodarbības, kā arī apmeklēt izglītojošās atbalsta grupas, bet kopskaitā līdz 20 reizēm.

Sociālās rehabilitācijas, aprūpes un atelpas brīža pakalpojumu izmaksas noteiktā apjomā tiek segtas projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Lai uzzinātu vairāk par pakalpojumiem, to saņemšanas laiku, pieteikšanās kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem, aicinām sazināties ar Inesi Lapiņu pa tālr. 63489489, 25449861

* tikai bērniem, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību

Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

01.12.2017.

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānā piedāvātie risinājumi

Šī gada novembrī Kurzemes iedzīvotājiem tika piedāvāts iepazīties un apspriest Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna (KPR DI plāns) 2.redakcijā iekļautos risinājumus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu labākai pieejamībai.

Saskaņā ar KPR DI plāna mērķi, ir nepieciešams noteikt Kurzemē īstenojamās rīcības, lai specifiskām iedzīvotāju grupām* nodrošinātu viņu vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un novērstu nokļūšanu institūcijās.

KPR DI plāna izstrādes laikā SIA “SAFEGE Baltija” apkopoja statistikas datus par mērķa grupu skaitu Kurzemē, tām pieejamiem sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem**, individuālām vajadzībām, kā arī veica esošās situācijas analīzi par pakalpojumu sniegšanu un infrastruktūras pieejamību, tai skaitā par vispārējiem pakalpojumiem. Tāpat tika izvērtēta nepieciešamo speciālistu pieejamība un analizētas to apmācību vajadzības. Vienlaicīgi izstrādes procesā notikušas vairākas tikšanās ar pašvaldībām par to iespējām un interesi veidot mērķa grupai nepieciešamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

KPR DI plāna 2.redakcijā iekļauti priekšlikumi jaunas infrastruktūras izveidei vai esošās uzlabošanai (skatīt zemāk), lai izveidotu jaunus sociālos pakalpojumus vai uzlabotu to pieejamību pašvaldībās. Papildus tam plānā sniegta informācija par reģionā nepieciešamo speciālistu skaitu un to apmācību vajadzībām, kā arī norādīts iespējamais pašvaldību sadarbības modelis nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanā Kurzemē. Plāns izstrādāts apzinoties, ka finansējums visu vēlamo priekšlikumu īstenošanai šobrīd nav pietiekams, tāpēc tajā iekļauti tie risinājumi, kuriem ir pieejams Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 2014-2020.gada periodā.

KPR DI plānā iekļautie risinājumi atbilstoši mērķa grupai

Bērnu namos esošie bērni

2016.gada 31.decembrī Kurzemes plānošanas reģiona bērnu namos pakalpojumus saņēma 146 bērni. Lai attīstītu pakalpojumus atbilstoši bērnu vajadzībām un pēc iespējas ģimeniskā vidē, Talsu novadā un Liepājā tiks izveidotas jauniešu mājas 18 bērniem pusaudžu vecumā (15-17.g.), savukārt Ventspilī un Liepājā tiks izveidoti ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi 40 bērniem, t.sk. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Avots: DI plāna 2.redakcija, SIA “Safege Baltija”

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT)

2017.gada 1.janvārī Kurzemes plānošanas reģionā dzīvoja 1176 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta individualitāte un tāpēc nepieciešams atbalsts pēc iespējas tuvāk to dzīves vietai kā bērnam, tā viņa ģimenei. Kurzemes reģiona DI plānā iekļauti risinājumi gan jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidei, gan esošo paplašināšanai. Piemēram, Talsu novadā tiks veidots “atelpas brīža” pakalpojums 50 bērnu ar FT vecākiem, savukārt Kuldīgas, Aizputes, Saldus novados un Ventspilī tiks uzlabota sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieeajmība 156 bērniem ar FT.

Avots: DI plāna 2.redakcija, SIA “Safege Baltija”

Personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT)

2017.gada 1.janvārī Kurzemes plānošanas reģionā dzīvoja 3133 personas, kurām noteikta invaliditāte saistībā ar GRT – garīgās attīstības traucējumiem vai psihiskām saslimšanām. Lai nodrošinātu pakalpojumus atbilsoši personu ar GRT vajadzībām, Ventspils, Dundagas, Talsu, Skrundas, Saldus, Rucavas novados un Liepājā tiks veidoti grupu dzīvokļi 85 personām. Veicinot jēgpilnas dienas pavadīšanu, Ventspilī, Talsu un Kuldīgas novados tiks veidoti dienas aprūpes centri 121 personai un, lai veicinātu personu ar GRT nodarbinātību, Talsu, Kuldīgas, Skrundas, Saldus novados un Liepājā tiks veidotas dažādas specializētās darbnīcas 112 personām.

Avots: DI plāna 2.redakcija, SIA “Safege Baltija”

* Personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un bērnu namos esošie bērni

** Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi ir sociālie pakalpojumi (sociālais darbs, karitatīvais sociālais darbs, sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija vai profesionālā rehabilitācija), kas tiek sniegti visiem iedzīvotājiem ārpus institūcijām. Piemēram, bērna aprūpe audžuģimenē vai dienas centrā, pieaugušo sociālā rehabilitācija grupu dzīvokļos vai specializētās darbnīcās, sociālais darbs ģimenes atbalsta centros.

Informāciju sagatavoja SIA „SAFEGE BALTIJA”

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns tiek izstrādāts projekta „Kurzeme visiem” ietvaros, kas tiek īstenots līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa. DI procesa mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu tostarp bērnu skaitu. Vairāk: www.kurzemevisiem.lv.

07.11.2017.

Izstrādāti Kurzemes reģiona bērnu namu reorganizācijas plāni

Projekta „Kurzeme visiem” ietvaros ir izstrādāti reorganizācijas plāni pieciem Kurzemes reģionā esošiem bērnu namiem jeb bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. To mērķis ir rast risinājumus, kā uzlabot bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu, kuri šobrīd dzīvo un saņem pakalpojumus bērnu namos, dzīves kvalitāti, nodrošinot iespēju tiem saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus atbilstoši starptautiskām vadlīnijām bērnu alternatīvajai aprūpei.

Visi bērnu namu reorganizācijas plāni ietver informāciju par konkrētās institūcijas reorganizācijas mērķi un pamatojumu, esošās situācijas aprakstu, priekšlikumus institūcijas reorganizēšanai, kā arī rekomendācijas bērnu situācijas uzlabošanai.

Kurzemes bērnu namu reorganizācijas plānus izstrādāja SIA „AC Konsultācijas” no 2017.gada marta līdz jūlijam. Pēc situācijas analīzes Kurzemes bērnu namos un iepazīstot iesaistīto pašvaldību darbu ārpusģimeņu aprūpes jomā, reorganizācijas plānos minēti būtiski secinājumi un priekšlikumi, piemēram:

Primāri bērna aprūpe jānodrošina viņa bioloģiskajā ģimenē vai ģimenes vidē (audžuģimenē vai pie aizbildņa).
Tikai gadījumos, kad bērna aprūpe ģimenē, audžuģimenē vai pie aizbildņa nav iespējama, aprūpe saskaņā ar bērna individuālajām vajadzībām ir nodrošināma ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu veidā (piemēram, jauniešu mājā);
Iesaistītajās pašvaldībās pēdējos trīs gados nav vērojams būtisks aizbildņu, audžuģimeņu un adoptētāju skaita pieaugums vai pat ir vērojams to samazinājums;
Pašvaldībās nepieciešams pilnveidot vai attīstīt jaunas pieejas un metodes, kā piesaistīt potenciālos aizbildņus, audžuģimenes un adoptētājus.
Ekonomiskākais (izmaksu apjoma ziņā uz vienu bērnu) risinājums ir bērna aprūpe audžuģimenē un pie aizbildņa, pat, ja tiem tiek sniegts specifisks atbalsts;
Gadījumā, kad pašvaldība pieņem lēmumu tuvākā laikā attīstīt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus vai jauniešu mājas, samazinoties pieprasījumam tālākā nākotnē, jāpārdomā iespējas minētos pakalpojumus pārkārtot, atbilstoši situācijai, piemēram, ģimeņu, audžuģimeņu un aizbildņu atbalstam.

Iepazīties ar reorganizācijas plānu saturu var šeit:

Liepājas pilsētas Domes Sociālā dienesta Bērnunama

reorganizācijas plāns;

Ventspils novada bērnu nama „Stikli”

reorganizācijas plāns

Talsu novada Strazdes bērnu nama

reorganizācijas plāns;

Ventspils Sociālās aprūpes nama „Selga”

reorganizācijas plāns;

VSAC „Kurzeme” filiālēs „Liepāja”

reorganizācijas plāns.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots līdz 2022.gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu, tostarp bērnu, skaitu.

Informāciju sagatavoja:
Inese Siliņa
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

19.10.2017.

Aicinājums piedalīties Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs

Kurzemes plānošanas reģions (KPR) aicina iedzīvotājus, nevalstisko organizāciju, sociālo un citu pakalpojumu sniedzējus, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvjus piedalīties KPR deinstitucionalizācijas (DI) plāna 2.redakcijas sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs:

Kuldīgā 01.11.2017.10:30-12:30

darba kārtība

Ventspilī 11.2017. 15:00-17:00

darba kārtība

Liepājā 02.11.2017.11:30-13:30

darba kārtība

Lūdzu sekojiet līdzi informācijai par sanāksmju norises vietām.

Pieteikties dalībai sabiedriskās apspriešanās sanāksmēs var elektroniski ŠEIT.

Ar KPR DI plāna 2.redakciju un tā pielikumiem aicinām iepazīties ŠEIT.

KPR DI plānu izstrādā SIA „SAFEGE Baltija” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, kura mērķis ir palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Vairāk informācijas pie:
Ieva Cēbura, SIA “SAFEGE Baltija” valdes locekle
Tel. +371 29488174 ieva.cebura@safege.lv

Inga Kalniņa, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja
Tel. +371 27008743
inga.kalnina@kurzemesregions.lv

_13.10.2017.

Mazāk pazīstamie risinājumi sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamībai

Jau vairākus mēnešus Kurzemes reģionā turpinās darbs pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmas attīstības un deinstitucionalizācijas (DI) plāna izstrādes. Šobrīd SIA “Safege Baltija” pētnieki sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem jau ir noteikuši, kāds atbalsts būs visvairāk nepieciešams katrā pašvaldībā personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT)un bērniem, kas šobrīd uzturas ārpus ģimenes aprūpes iestādēs.

Sociālā darba pakalpojums ir vislabāk zināmais, bet citi – kā „atelpas brīdis”, „jauniešu māja”, grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas ir mazāk zināmi risinājumi sociālajā jomā. Par tiem turpinājumā.

“Atelpas brīdis” bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem

Bērnu audzināšana un aprūpe nav process, ko var veikt no pulksteņa zvana līdz zvanam. Vēl jo mazāk tas iespējams, ja ģimenē aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem. Dažādu iemeslu dēļ (piemēram, darbs, mācības, veselības problēmas, u.c.), vecākiem nereti ir nepieciešams atbalsts, kas sniedz iespēju bērnam uzturēties drošā vidē profesionāļu uzraudzībā un aprūpē. Pašlaik šāds atbalsts līdz 30 diennaktīm gadā ir pieejams bērnu ar FT vecākiem, aizbildņiem un audžuģimenēm.

Saskaņā ar 277 bērnu izvērtētajām vajadzībām, Kurzemē kopumā “atelpas brīža” pakalpojums pašlaik ir nepieciešama 77 bērniem ar FT un viņu tuviniekiem. Visvairāk – 33 bērnu vecākiem šāds atbalsts nepieciešams Liepājā, 12 – Ventspilī, bet 8 – Kuldīgā. Citās pašvaldībās bērnu un viņu ģimeņu skaits, kam nepieciešams “atelpas brīža” pakalpojums, nepārsniedz pieci. Attēlā Nr.1 redzami Kurzemē nepieciešamie infrastruktūras risinājumi, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus bērniem ar FT.

1.attēls. “Nepieciešamie infrastruktūras risinājumi bērniem ar FT ”

Avots: autoru veidots saskaņā ar individuālo vajadzību izvērtējumiem

Ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi un “Jauniešu mājas”

Bērnu nami, kuros uzturas vairāki desmiti vai pat simti bērnu, ir briesmīga vēstures palieka. Visi piekrīt, ka bērniem vislabāk ir augt ģimenē, kur mazos cilvēkus aprūpē, audzina un lolo viņu vecāki, aizbildņi vai audžuvecāki, ja to nespēj vecāki. Diemžēl pašlaik aizbildņu, audžuģimeņu un adoptētāju skaits ne Latvijā, ne Kurzemē nav pietiekams, lai katram bērnam būtu sava ģimene. Šādā situācijā īslaicīgs risinājums būtu ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi (ĢVPP). Tie izvietoti dzīvokļos vai individuālās mājās, kur bērni dzīvo līdzīgi kā ģimenēs – kopā ar pieaugušajiem iepērkas, gatavo, mazgā, atpūšas un dodas katrs savās ikdienas gaitās. ĢVPP visbiežāk brāļi un māsas netiek šķirti un nepieciešamības gadījumā aprūpi nodrošina līdz 8 bērniem vienuviet.

Šobrīd daudzi jaunieši, kas auguši bērnu aprūpes institūcijās, sasniedzot pilngadību, ir nesagatavoti patstāvīgai pieaugušo dzīvei. Bieži viņi nav pieraduši paši rūpēties par savu apģērbu, ēdienu, plānot budžetu, apmaksāt rēķinus. Lai pāreja uz pieaugušo dzīvi būtu veiksmīgāka, daudzās pasaules valstīs ir izveidotas “jauniešu mājas”, kurās zinoši speciālisti palīdz 15-18 gadus veciem jauniešiem uzsākt patstāvīgu dzīvi. “Jauniešu māja” var būt atsevišķa māja vai arī kāds dzīvoklis.

Kurzemē “jauniešu māju” izveide tiek apsvērta trijās pašvaldībās – Liepājā, Ventspilī un Talsos, bet ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi pašlaik ir nepieciešami bērniem visās Kurzemes pašvaldībās. Protams, ir daudzas pašvaldības, kur ĢVPP vai “jauniešu mājas” pakalpojums nepieciešami tikai vienam vai diviem bērniem, tāpēc visticamāk, pašvaldībām būtu jāsadarbojas un jārisina jautājums par aizbildņu vai audžuģimeņu skaita palielināšanu. Attēlā Nr.2 redzami Kurzemē nepieciešamie infrastruktūras risinājumi, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

2.attēls. “Nepieciešamie infrastruktūras risinājumi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem”

Avots: autoru veidots saskaņā ar individuālo vajadzību izvērtējumiem

Specializētas darbnīcas un grupu dzīvokļi personām ar garīga rakstura traucējumiem

Personas ar GRT bieži vien ir nolemtas dzīvei institūcijās, kurās ir ierobežotas iespējas atrast sev piemērotu nodarbošanos vai darbu. Pakalpojumi specializētās darbnīcās palīdz attīstīt darba un ikdienas dzīves iemaņas. Kurzemē interesi par specializētajām darbnīcām izrādījušas 115 personas ar GRT. Vislielākā interese par pakalpojumiem specializētajās darbnīcās ir Talsu novadā (28 personas), Ventspilī (14 personas) un Saldus novadā (12 personas).

Daudzus iedzīvotājus bažīgus dara iespēja, ka tiem kaimiņos tiks izveidoti grupu dzīvokļi personām ar garīga rakstura traucējumiem. Jāatgādina, ka jau šobrīd personas ar GRT dzīvo mums kaimiņos, taču atšķirība ir faktā, ka pašlaik viņu aprūpe ir tuvinieku – ne speciālistu atbildība. Grupu dzīvokļos situācijās, kad tas būs nepieciešams, atbalstu personām ar GRT sniegs apmācīti speciālisti un tik lielā apmērā, cik nepieciešams. Šāda sabiedrībā īstenota aprūpes sistēma ir daudz drošāka apkārtējiem un humānāka pret personām ar GRT, jo ļaus sajusties piederīgiem sabiedrībai.

Saskaņā ar vajadzību izvērtējuma rezultātiem, grupu dzīvokļi ir nepieciešami gandrīz visās Kurzemes pašvaldībās. Dažās tie ir nepieciešami tikai 2 -3 personām, un tikai dažās grupu dzīvokļi būtu noderīgi vairāk kā 10 personām, piemēram, Liepājā, Ventspilī, Talsu un Rojas novados. Tas nebūt nav daudz, ņemot vērā kopējo iedzīvotāju skaitu minētajās pašvaldībās. Attēlā Nr.3 redzami Kurzemē nepieciešamie infrastruktūras risinājumi, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem.

3.attēls. “Nepieciešamie infrastruktūras risinājumi personām ar garīga rakstura traucējumiem”

Avots: autoru veidots saskaņā ar individuālo vajadzību izvērtējumiem

Veidojot sociālos pakalpojumus, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām, tiktu uzlabota personu ar GRT, bērnu ar FT un viņu tuvinieku, kā arī bērnu, kas šobrīd uzturas ārpus ģimenes aprūpes iestādēs, dzīves kvalitāte, kas atkarīga no pārējās sabiedrības lēmumiem – atbalstīt vai ignorēt.

Informāciju sagatavoja SIA „SAFEGE BALTIJA”

10.10.2017.

Lai profesionāls atbalsts būtu pieejams tuvāk mājām

Lai nodrošinātu profesionālu, savlaicīgu un viegli pieejamu atbalstu ir jāattīsta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstība bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem vai audžuvecākiem, kā arī bērniem, kas pašlaik dzīvo sociālās aprūpes iestādēs, un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Turklāt atbalsts būtu jānodrošina pilngadīgo personu vai bērnu dzīves vietā vai pēc iespējas tuvāk mājām.

Šobrīd, izstrādājot Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu, tiek izvērtētas un analizētas iespējas attīstīt sociālos pakalpojumus, kas pēc iespējas balstītas personu individuālajās vajadzībās. Sociālo pakalpojumu attīstībai ir nepieciešams plašs speciālistu loks – sociālā darba un rehabilitācijas speciālisti, kā arī veselības un sociālās aprūpes darbinieki. Speciālistu kvalifikācija, pieejamība un motivācija strādāt ir priekšnoteikums kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai.

Daudzās pašvaldībās nepietiek sociālās jomas speciālistu

Veicot izpēti par atbilstošu speciālistu pieejamību Kurzemes pašvaldībās, SIA “SAFEGE Baltija” eksperti ir konstatējuši, ka šobrīd 8 no 20 pašvaldībām sociālā darba speciālistu* skaits ir mazāks nekā noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, bet 6 no 14 pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā 3000, netiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie speciālisti.

Iedzīvotāju skaits uz vienu sociālā darba speciālistu

Piemēram, trīs pašvaldībās trūkst sociālie darbinieki darbam ar pieaugušām personām un divās pašvaldībās trūkst sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm un bērniem. Tāpat reģionā ir nepietiekams sociālās rehabilitācijas speciālistu skaits.

Vajadzīgas plašas zināšanas un kompetences

Speciālistiem, kas strādā vai strādās ar mērķa grupas cilvēkiem, ir jābūt ne tikai specifiskām profesionālām zināšanām un prasmēm, bet arī jābūt emocionāli iejūtīgiem. Speciālistiem ir jāsaprot mērķa grupas vajadzības un jāsaredz situācija no citas personas skatu punkta, jāspēj ieklausīties un ieteikt labākos risinājumus, kā arī elastīgi reaģēt uz izmaiņām. Vienlaikus tā ir iespēja izjust gandarījumu situācijās, kad ir izdevies palīdzēt kādam līdzcilvēkam.

Jāatzīst, ka daudziem sociālās nozares speciālistiem tuvākie gadi būs izaicinājums apgūt jaunas zināšanas un prasmes tā, lai sniegtie sociālie pakalpojumi atbilstu pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām.

Darbinieku aptaujā iegūtie rezultāti par nepieciešamajām apmācību tēmām

Aptaujātie Kurzemes Sociālo dienestu pārstāvji atzīst, ka speciālistiem visvairāk būtu nepieciešamas apmācības par cilvēku dzīves kvalitātes novērtēšanu, lai uzlabotu prasmes novērtēt personu emocionālo un fizisko labsajūtu, starppersonu attiecības, personības attīstību, pašnoteikšanos un sociālās iekļaušanās iespējas. Tāpat speciālistiem darbā ar DI procesā iesaistītajiem iedzīvotājiem būtu jāpārliecinās, ka tiek saglabāta vai uzlabota šo personu līdzšinējā dzīves kvalitāte un tiek ievērotas viņu cilvēktiesības.

*sociālā darba speciālisti ir sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji un sociālās palīdzības organizatori.

Informāciju sagatavoja SIA „SAFEGE BALTIJA”

28.09.2017. Bilde nr 6

Bērnu ar invaliditāti vecāki aicināti pieteikties sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai

Vecāki, kuru bērniem ar invaliditāti projekta „Kurzeme visiem” ietvaros ir veikta individuālo vajadzību izvērtēšana un izveidoti individuālie atbalsta plāni, aicināti izvēlēties nepieciešamākos no tajos rekomendētajiem pakalpojumiem un pieteikties to saņemšanai pašvaldības sociālajā dienestā.

Vecāki pieteikt savu bērnu vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei varēja no 2016.gada augusta līdz pat 2017.gada janvārim pašvaldību sociālajos dienestos visā Kurzemē. Kopumā pašlaik Kurzemē ir izstrādāti individuālie atbalsta plāni 277 bērniem ar invaliditāti, tajos iekļaujot rekomendācijas par bērna ikdienas vajadzībām un attīstībai nepieciešamajiem pakalpojumiem, tai skaitā atbalsta pakalpojumiem vecākiem. Vajadzību izvērtēšanā iesaistītie speciālisti (sociālais darbinieks, psihologs, fizioterapeits un/vai ergoterapeits) norādījuši uz vairāk kā 40 dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem un vispārējiem pakalpojumiem, kuru pieejamība Kurzemē būtu vēlama bērnu ar FT un viņu ģimenu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Katra ģimene no atbalsta plānā rekomendētajiem pakalpojumiem bez maksas var saņemt četrus pakalpojumus bērnam un divus vecākiem. Lai pašvaldība varētu sākt organizēt izvēlēto pakalpojumu sniegšanu, aicinām vecākus doties uz pašvaldības sociālo dienestu ar iesniegumu par nepieciešamajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots Kurzemē līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura būtība ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

1.08.2017. Bilde nr 5

Atstumt vai atbalstīt?

Katrs cilvēks, katrs bērns ir ar savu stāstu, pieredzi, vajadzībām un iespējām. Tādi ir arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem, bērni, kas dzīvo bērnu namos, un pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī viņu ģimenes un piederīgie. Lai labāk izprastu tieši šo kurzemnieku vajadzības un veidotu iespējamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu reģiona pašvaldībās, šobrīd Kurzemē un arī citos reģionos ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu norisinās vērienīgs darbs.

Pirmais solis projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir veikts. Ir apzināts to cilvēku skaits katrā pašvaldībā, kuriem būtu noderīgi un nepieciešami pakalpojumi. Tagad plānošanas reģiona un SIA “SAFEGE Baltija” speciālisti, sadarbojoties ar reģiona pašvaldībām un nozares darbiniekiem, izvērtē esošo situāciju un meklē labākos risinājumus sociālo pakalpojumu attīstībai.

Visi bērni ir mūsu bērni
Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀK) datiem 2017.gada janvārī Kurzemes reģionā bija 1176 bērni, kuriem noteikta invaliditāte, t.sk. 577 bērni ar redzes, dzirdes, kustību un psihiskiem traucējumiem

Daļa no tiem dzīvo ģimenēs, bet ir arī bērni, kuru tuvinieki nevar parūpēties par viņu labklājību dažādu iemeslu dēļ, piemēram, atkarības, vardarbība, pamešana novārtā un bērna vai vecāku veselības traucējumi, tāpēc viņi dzīvo aprūpes iestādēs. Kurzemes reģionā ir pieci bērnu nami jeb bērnu sociālās aprūpes centri, kuros 2017. gada janvārī sociālos pakalpojumus saņēma 157 bērni. Tas nepārprotami norāda uz nepieciešamību būtiski palielināt pašvaldībā ģimenēm sniedzamā atbalsta apjomu un daudzveidību, lai samazinātu risku bērniem nonākt institūcijās.

Atbalstīt nevis atstumt

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā uzskaitē ar dažādiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir gandrīz 86 tūkstoši cilvēku, no tiem Kurzemē – 12 437. Jāatzīmē, ka pēc VDEĀK datiem šī gada sākumā Kurzemē tikai 3133 personām ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem bija noteikta invaliditāte, no tiem 522 cilvēkiem – 1. invaliditātes grupa, bet 2356 cilvēkiem – 2. invaliditātes grupa.

Savukārt Valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC) „Kurzeme” un tā sešās filiālēs 2017. gada aprīlī dzīvoja 738 pieaugušie un bērni. Daudzi no tiem varētu dzīvot sabiedrībā, ja tiktu radīti tam piemēroti apstākļi un atbalsta sistēma dzīves vietā.

Viena formula neder visiem

Šobrīd Kurzemē notiek individuāla vajadzību izvērtēšana 348 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz aprīlim tika izvērtētas sociālo pakalpojumu vajadzības 277 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 126 bērniem, kas dzīvo bērnu namos. Šo izvērtējumu rezultāti tiks ņemti vērā izstrādājot iestāžu reorganizācijas plānus un deinstitucionalizācijas plānu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai pašvaldībās Kurzemē.

Situācija katrā Kurzemes pašvaldībā atšķiras. Ir pašvaldības, kurās ir tikai daži bērni ar funkcionāliem traucējumiem vai pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kam nepieciešams atbalsts, taču ir tādas (piemēram, Liepāja, Ventspils, Talsu un Saldus novads), kurās ir jārod risinājumi vairākiem desmitiem bērnu un pieaugušo. Tas prasa mērķtiecīgu visu iesaistīto pušu darbu. Ir jāpadomā par nepieciešamajiem speciālistiem, infrastruktūru, iespējām sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotāju attieksmes maiņu pret šiem kurzemniekiem.

Kādā pašvaldībā piemērotākais risinājums būs dienas centri, grupu dzīvokļi, atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem, citās – aprūpe mājās vai atbalsts uzņēmējiem, kas nodarbinātu personas ar garīga rakstura traucējumiem vai cits variants. Iesaistītie “SAFEGE Baltija” speciālisti rūpīgi pārdomā un izvērtē gan katram cilvēkam nepieciešamo, gan meklē tieši katrai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem piemērotāko sociālo pakalpojumu modeli.

Vasaras otrajā pusē pārrunāsim, vai piedāvātās idejas ir īstenojamas un atbilstošas. Notiks sabiedriskās apspriedes Kuldīgā, Ventspilī un Liepājā, kuru laikā uzklausīsim jūsu viedokli, lai kopīgi rastu labākos risinājumus.

Projekts „Kurzeme visiem” tiek īstenots līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu, tostarp bērnu, skaitu.

Vairāk: www.kurzemevisiem.lv

Informāciju sagatavoja:
SIA “SAFEGE BALTIJA”
kurzeme_di@sagefe.lv

30.06.2017.

Pabeigta bērnu ar invaliditāti vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde Kurzemē

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros 277 bērniem ar invaliditāti ir veikta individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde. Tie ietver informāciju un rekomendācijas par bērnam un viņa ģimenei nepieciešamo atbalsta apjomu dzīvei sabiedrībā, tai skaitā nepieciešamajiem sabiedrībā balstītiem sociāliem un vispārējiem pakalpojumiem.

Pieteikties bērna vajadzību izvērtēšanai varēja no 2016. gada augusta līdz pat 2017. gada janvārim jebkurā Kurzemes pašvaldības sociālajā dienestā un kopumā tika saņemti 322 iesniegumi. Speciālistu komanda (sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits un/vai fizioterapeits) ar bērniem tikās laika posmā no 2016. gada novembra līdz pat 2017. gada aprīlim. Diemžēl ne visi bērni, kuri tika pieteikti vajadzību izvērtēšanai, dažādu iemeslu dēļ procesā varēja iesaistīties. Vislielākais vajadzību izvērtēšanai pieteikto bērnu skaits bija Liepājas pilsētā, Saldus un Talsu novados, Ventspils pilsētā un Aizputes novadā.

Viens no galvenajiem secinājumiem pēc pusgadu ilgā vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādes procesa noslēguma ir ģimeņu, kurās aug bērni ar invaliditāti, nepietiekamās zināšanas par iespējamo atbalstu no pašvaldības un valsts gan dažādu pakalpojumu, gan materiāltehnisko līdzekļu veidā. Tāpat vajadzību izvērtēšanā iesaistītie speciālisti norādījuši uz vairāk nekā 40 dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem un vispārējiem pakalpojumiem, kuru pieejamība Kurzemē būtu vēlama bērnu ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Šobrīd speciālistu izstrādātie atbalsta plāni ir nodoti gan ģimenēm, gan atbilstošajām pašvaldībām, lai tās savā teritorijā varētu plānot attīstīt nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus. Atbalsta plānos rekomendētie pakalpojumi apkopotā veidā ir nodoti arī Kurzemes deinstitucionalizācijas plāna izstrādātājiem, lai Kurzemes plānošanas reģiona teritorijā plānotu nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos un vispārējos pakalpojumus un to pieejamību.

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

14.06.2017.

Paplašinās projekta “Kurzeme visiem” sadarbības partneru loks

Par projekta „Kurzeme visiem” partneriem šogad kļuvušas 5 citu plānošanas reģionu pašvaldības – Aizkraukles novads un Jēkabpils pilsēta Zemgalē, Limbažu un Smiltenes novadi Vidzemē, kā arī Tukuma novads Rīgas plānošanas reģionā.

Sadarbība ar jaunajiem partneriem uzsākta, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu sociālā mentora pakalpojumu un atbilstošos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus tām VSAC^* “Kurzeme” dzīvojošām 27 personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kuras individuālo vajadzību izvērtēšanas laikā izteikušas vēlmi uzsākt patstāvīgu dzīvi minētajās pašvaldībās.

Projekta „Kurzeme visiem” ietvaros līdz 2022. gadam patstāvīgai dzīvei sabiedrībā kopumā plānots sagatavot 97 personas ar GRT, kuras pašlaik dzīvo VSAC „Kurzeme” kādā no 6 filiālēm. Visām personām pirms patstāvīgas dzīves uzsākšanas pašvaldībā, tiks sniegts to pastāvīgas dzīves prasmēm atbilstošs individuāls atbalsts un sociālā mentora pakalpojums līdz 12 mēnešiem.

Šobrīd projekta „Kurzeme visiem” īstenošanā ir iesaistījušies 28 partneri – visas Kurzemes pašvaldības, piecas citu plānošanas reģionu pašvaldības, visas bērnu aprūpes iestādes Kurzemē, kā arī valsts sociālās aprūpes centrs “Kurzeme” ar tā 6 filiālēm. Projekta īstenošana ir daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

*VSAC – valsts sociālās aprūpes centrs

Informāciju sagatavoja Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

16.05.2017.

Kurzemē noslēgusies bērnu aprūpes centros dzīvojošo bērnu vajadzību izvērtēšana

Kurzemē ir noslēgusies bērnu sociālās aprūpes centros (bērnu namos) dzīvojošo bērnu individuālo vajadzību izvērtēšana, kas tika veikta projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Kurzemes reģionā ir 5 bērnu nami jeb bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas*, kurās sociālos pakalpojumus uz 31.12.2016. saņēma 157 bērni. Bērnu individuālo vajadzību izvērtēšana tiek veikta visā Latvijā. Kurzemes reģionā bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanu un sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu izstrādi no 2016.gada novembra līdz 2017.gada aprīlim veica četri speciālisti – sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits un fizioterapeits.

Projekta ietvaros ir veikta 126 bērnu individuālo vajadzību izvērtēšana, kuri izvērtēšanas laikā atradās iestādē un nebija sasnieguši 18 gadu vecumu:

Liepājas pilsētas Domes Sociālā dienesta Bērnunamā – 27 bērniem;
Strazdes bērnu namā – 10 bērniem;
Ventspils novada bērnu namā „Stikli” – 18 bērniem;
Ventspils Sociālās aprūpes namā „Selga” – 24 bērniem;
VSAC „Kurzeme” filiālē „Liepāja” – 47 bērniem.

Izvērtēšanas procesa laikā apstiprinājās, ka biežāk norādītie iemesli bērnu ievietošanai bērnu namos ir to pamešana novārtā vai vardarbība pret bērnu, kā arī vecāku alkoholisms un citas atkarības. Papildus tam iegūtā un apkopotā informācija apliecina, ka daļa bērnu vairākkārt piedzīvojuši gan bērna namu, gan audžuģimeņu, gan aizbildņu maiņu. Tāpat izvērtēšanas procesā ir konstatēts, ka lielākajai daļai bērnu vecāki ir dzīvi. Viss minētais nepārprotami norāda uz nepieciešamību būtiski palielināt ģimenēm sniedzamā atbalsta apjomu un daudzveidību, tādējādi samazinot risku bērniem nonākt institūcijās.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās personu tostarp bērnu skaitu.

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

* Liepājas pilsētas Domes Sociālā dienesta Bērnunams, Strazdes bērnu nams, Ventspils novada bērnu nams „Stikli”, Ventspils Sociālās aprūpes nams „Selga” un valsts sociālās aprūpes centra „Kurzeme” filiāle „Liepāja”

11.04.2017.

Kurzemes iedzīvotāji saņem sabiedrībā balstītus pakalpojumus

Līdz 31.03.2017. jau sešas ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti/funkcionāliem traucējumiem, un viena pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem saņēmušas projekta „Kurzeme visiem” apmaksātus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus:

“atelpas brīža” pakalpojumu saņēmušas 2 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem ģimenes (Liepājas pilsētā un Ventspils novadā),
aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts 4 bērniem ar invaliditāti līdz četru gadu vecumam (Ventspils pilsētā, Grobiņas un Mērsraga novados),
dienas aprūpes centra pakalpojumu saņem 1 pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem (Liepājas pilsētā).

Dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā var saņemt papildu informāciju un pieteikties pakalpojumiem.

Informāciju sagatavoja:
Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

20.03.2017.

Kurzemē sākta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana projekta „Kurzeme visiem” ietvaros

Kurzemes pašvaldībās sākta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšana pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm.

Lai palielinātu Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem, projekta „Kurzeme visiem” ietvaros Kurzemes reģionā martā turpinās projekta mērķa grupu pārstāvju individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde. Izvērtēšanas rezultātā tiek noteikti un rekomendēti sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi. Ieteiktos un atbalsta plānā iekļautos pakalpojumus personas var saņemt dzīvesvietas pašvaldībā. Šobrīd viena pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) Kurzemē sākusi saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu.

Papildus tam, lai novērstu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nonākšanu ilgstošas aprūpes institūcijā, pašvaldībā var saņemt arī citus pakalpojumus, piemēram aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti un “atelpas brīža” pakalpojumu bērna ģimenei. Aprūpes pakalpojumu var saņemt bērna līdz 4 g.v. ikdienas aprūpei un uzraudzībai, ja vecāki darba, mācību vai citas aizņemtības dēļ to nevar nodrošināt paši. Savukārt “atelpas brīža” pakalpojumu ģimene var saņemt, lai nodrošinātu īslaicīgu (līdz 30 diennaktīm gadā) bērna līdz 18 gadu vecumam aprūpi un uzraudzību pie pakalpojuma sniedzēja. Līdz šim vislielākā interese ir par “atelpas brīža” pakalpojuma saņemšanu, par kuru Kurzemes pašvaldībās saņemti 7 pieprasījumi, un aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti, par kuru ir 4 pieprasījumi. Pakalpojumu sniegšana uzsākta Liepājas un Ventspils pilsētu, Grobiņas, Talsu, Mērsraga un Ventspils novadu pašvaldībās.

Projekta „Kurzeme visiem” ietvaros personām ar GRT ir iespēja saņemt arī citus sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus: grupu dzīvokļus, specializētas darbnīcas, aprūpi mājās, atbalsta grupas un grupu nodarbības, kā arī speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, tai skaitā sociālā mentora pakalpojumu pārejai uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Savukārt bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes varēs saņemt atbalsta plānā iekļautos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus noteiktā apjomā. Par projekta apmaksātajiem pakalpojumiem un to pieejamību jāinteresējas pašvaldības sociālajā dienestā. Kurzemes plānošanas reģions prognozē, ka līdz ar visu atbalsta plānu izstrādi, augs arī sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu pieprasījums un to saņemšana.

Projekta “Kurzeme visiem” mērķis ir palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Projekta īstenošanu līdz 2022.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus sociālus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja:
Inese Siliņa
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
inese.silina@kurzemesregions.lv

16.01.2017. Bilde nr4

Turpinās pieteikšanās bērnu ar invaliditāti individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plānu izstrādei

Arī 2017. gadā turpinās Kurzemes reģionā dzīvojošo bērnu ar invaliditāti individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde, lai noteiktu un rekomendētu bērnam un viņa ģimenei visatbilstošākos sociālos pakalpojumus, no kuriem daļu ģimenes varēs saņemt bez maksas projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Lai pieteiktu bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanai, vecākiem jāsazinās ar pašvaldības sociālo dienestu un jāiesniedz iesniegums.

Bērna vajadzību izvērtēšanu veic speciālistu komanda (sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits un, nepieciešamības gadījumā, arī fizioterapeits) bērna dzīves vietas pašvaldībā un, balstoties uz tās rezultātiem, katram bērnam tiek sagatavots individuāls atbalsta plāns. Tas ietver konkrētas rekomendācijas pakalpojumiem bērniem un vecākiem, kurus projekta ietvaros noteiktā apjomā ģimene var saņemt bez maksas:

bērnam (līdz 17.g. ieskaitot) – četri no atbalsta plānā rekomendētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, katru no tiem ne vairāk kā 10 reizes;
vecākiem– divi no šādiem atbalsta plānā rekomendētajiem pakalpojumiem, katru no tiem ne vairāk kā 10 reizes: psihologa, rehabilitologa pakalpojumi, fizioterapija, dalība izglītojošās atbalsta grupās.

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar Nīcas novada pašvaldības sociālo dienestu.

30.11.2016.

KURZEMĒ SĀKTA BĒRNU AR FUNKCIONĀLIEM TRAUCĒJUMIEM INDIVIDUĀLO VAJADZĪBU IZVĒRTĒŠANA UN ATBALSTA PLĀNU IZSTRĀDE

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros novembra beigās sākta Kurzemes reģionā dzīvojošo bērnu, kuriem ir funkcionāli traucējumi, individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde, lai noteiktu un rekomendētu bērnam un viņa ģimenei visatbilstošākos sociālos pakalpojumus.

Bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanu veic piesaistītu speciālistu komanda, kuru veido sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits un, nepieciešamības gadījumā, arī fizioterapeits. Balstoties uz vajadzību izvērtēšanas rezultātiem, katram bērnam tiek sagatavots individuāls atbalsta plāns ar konkrētām rekomendācijām gan paša bērna, gan tā vecāku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Projekta ietvaros bez maksas bērniem un viņu vecākiem tiek sniegti rekomendētie pakalpojumi šādā apmērā:

bērnam (līdz 17.g. ieskaitot)– četri no atbalsta plānā rekomendētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, katru no tiem ne vairāk kā 10 reizes;
vecākiem– divi no šādiem atbalsta plānā rekomendētajiem pakalpojumiem, katru no tiem ne vairāk kā 10 reizes: psihologa, rehabilitologa pakalpojumi, fizioterapija, dalība izglītojošās atbalsta grupās;

Kopumā Kurzemē paredzēts izvērtēt 416 bērnu vajadzības un izstrādāt individuālus atbalsta plānus. Šobrīd speciālisti sākuši izvērtēt bērnus, kurus likumiskie pārstāvji jau pieteikuši dalībai izvērtēšanā. Taču ieinteresētās ģimenes joprojām aicinātas pieteikties individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plānu izstrādei, iesniedzot iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā.

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja:
Inese Siliņa
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
inese.silina@kurzemesregions.lv

03.11.2016.

KURZEMĒ SĀKTA PERSONU AR GARĪGA RAKSTURA TRAUCĒJUMIEM INDIVIDUĀLO VAJADZĪBU IZVĒRTĒŠANA

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros septembrī sākta Kurzemes pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem (personas ar GRT), kuriem ir I vai II grupas invaliditāte, individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde, lai palielinātu šo personu iespējas saņemt sabiedrībā balstītus pakalpojumus un veicinātu dzīvi sabiedrībā ārpus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām.

Kopumā individuālās vajadzības paredzēts izvērtēt un atbalsta plānus izstrādāt 347 personām ar GRT, kas ietver gan personas ar attīstības traucējumiem (piem., personas ar autismu, Dauna sindromu, Asbergera sindromu), gan personas ar psihiskām saslimšanām (piem., personas ar depresiju, šizofrēniju, dažādām mānijām). Lielākā daļa no šīm personām šobrīd dzīvo patstāvīgi vai ģimenēs 14 Kurzemes pašvaldībās, bet apstākļiem pasliktinoties, sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu nepietiekamās pieejamības dēļ, tām ir risks nonākt ilgstošas sociālas aprūpes institūcijās.

Personu individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde pieejama tām personām, kuras no 2016. gada jūlija līdz septembrim bija pieteikušās izvērtēšanai, iesniedzot iesniegumu savas pašvaldības sociālajā dienestā vai kādā no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” 6 filiālēm.

Vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi veic 5 sociālie darbinieki, sadarbībā ar psihiatru un ergoterapeitu. Atbalsta plānos personām ar GRT tiks rekomendēti katra vajadzībām un iespējām atbilstoši sabiedrībā balstītie pakalpojumi, tādējādi veicinot personu iespējas dzīvot sabiedrībā gan individuāli, gan nelielās grupās – grupu dzīvokļos vai grupu mājās, nevis ilgstošas sociālas aprūpes institūcijās.

No atbalsta plānos rekomendētajiem pakalpojumiem, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiks segtas izmaksas šādiem sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem:

aprūpe mājās;
dienas aprūpes centrs;
specializētās darbnīcas;
grupu dzīvokļi;
īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums;
speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;
atbalsta grupas un grupu nodarbības.

Sabiedrībā balstīto pakalpojumu pieejamības palielināšana personām ar garīga rakstura traucējumiem projekta “Kurzeme visiem” ietvaros līdz 2022. gadam tiks finansēta no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un valsts budžeta līdzekļiem. Plānots, ka līdz 2022. gadam Latvijā būs izveidota tāda sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēma, kurā nepieciešamos atbalsta pakalpojumus personas varēs saņemt dzīvesvietā un pakalpojumi ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs nebūs vienīgā izvēle.

Papildu informācijai par individuālo vajadzību izvērtēšanas procesu Kurzemē aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja:
Inese Siliņa
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
inese.silina@kurzemesregions.lv

12.09.2016. Bilde nr 3

ATBALSTS ĢIMENĒM, KURĀS AUG BĒRNI AR FUNKCIONĀLIEM TRAUCĒJUMIEM UN NOTEIKTU INVALIDITĀTI

Līdz 15. oktobrim visos Kurzemes pašvaldību sociālajos dienestos tiek pieņemti iesniegumi no ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti, lai uzsāktu individuālu bērna vajadzību izvērtēšanu un sniegtu noteiktus atbalsta pakalpojumus gan bērnam, gan vecākiem projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Lai bērns un tā vecāki bez maksas varētu saņemt sev nepieciešamos sociālās rehabilitācijas, rehabilitaloga, psihologa pakalpojumus, kā arī fizioterapiju un iespēju piedalīties izglītojošās atbalsta grupās, vispirms tiks veikta bērnu individuālu vajadzību izvērtēšana. Izvērtēšana notiks, izmantojot individuālā izvērtējuma metodiku, un to veiks īpaši apmācīti sociālie darbinieki, sadarbībā ar psihologu, ergoterapeitu un pēc nepieciešamības ar fizioterapeitu.

Balstoties uz izvērtēšanas rezultātiem, katram bērnam tiks sagatavots individuāls atbalsta plāns, kurā būs iekļautas rekomendācijas par bērna ikdienas vajadzībām un attīstībai nepieciešamajiem pakalpojumiem, tai skaitā atbalsta pakalpojumiem vecākiem. Pamatojoties uz atbalsta plānos rekomendēto, ģimene varēs saņemt noteiktus pakalpojumus bez maksas:

Bērniem – četrus no individuālā atbalsta plānā rekomendētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, katru no tiem ne vairāk kā 10 reizes;
vecākiem– divus no šādiem atbalsta plānā rekomendētajiem pakalpojumiem, katru no tiem ne vairāk kā 10 reizes: psihologa, rehabilitologa pakalpojumi, fizioterapija, dalība izglītojošās atbalsta grupās;

Pakalpojumu izmaksas līdz 2022. gada beigām tiks segtas no projekta “Kurzeme visiem” līdzekļiem, kas tiek īstenots Kurzemē kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas procesa ar mērķi ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Vecākiem griezties Nīcas novada Sociālajā dienestā
Bārtas iela 6, Nīca, tel. 63489489 darba dienās plkst.9:00 – 15:00.

Informāciju sagatavoja Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

22.08.2016. Bilde nr2.

Sociālie dienesti Kurzemē aicina noteiktas iedzīvotāju grupas pieteikties individuālo vajadzību izvērtēšanai

Visu Kurzemes pašvaldību Sociālajos dienestos* ir sākta bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimeņu, kā arī pieaugušo ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem noteikta I vai II grupas invaliditāte, pieteikumu pieņemšana individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plānu izstrādei.

Pamatojoties uz atbalsta plānos rekomendēto, līdz 2022. gada beigām projekta ietvaros tiks apmaksāti un būs iespēja saņemt šādus pakalpojumus:

bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un invaliditāti– četrus no individuālā atbalsta plānā rekomendētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, katru no tiem ne vairāk kā 10 reizes;
bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem– divus no šādiem atbalsta plānā rekomendētajiem pakalpojumiem, katru no tiem ne vairāk kā 10 reizes: psihologa, rehabilitologa pakalpojumi, fizioterapija, dalība izglītojošās atbalsta grupās;
pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un I vai II grupas invaliditāti– atbalsta plānā rekomendētus sabiedrībā balstītos pakalpojumus vismaz 2 gadus:
- aprūpe mājās;
- dienas aprūpes centrs;
- specializētās darbnīcas;
- grupu dzīvokļi;
- īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums;
- speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;
- atbalsta grupas un grupu nodarbības.

Pakalpojumu izmaksas tiks segtas projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, kas tiek īstenots Kurzemē kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas procesa ar mērķi ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Personu vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi veiks īpaši apmācīti sociālie darbinieki pēc noteiktas metodikas, sadarbībā ar speciālistiem, kuri tiks piesaistīti atbilstoši izvērtējamās personas vecumam un vajadzībām. Ar pilngdīgām personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi un I vai II grupas invaliditāti strādās sociālais darbinieks, psihiatrs un ergoterapeits, savukārt ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi un invaliditāte, kā arī viņu vecākiem, strādās sociālais darbinieks, psihologs, fizioterapeits vai ergoterapeits.

Lai saņemtu individuālu vajadzību izvērtējumu un atbalsta plānu, uz kā pamata būs iespējams saņemt projekta apmaksātos sociālos pakalpojumus, aicinām jau tagad sazināties ar sava novada sociālo dienestu un pieteikties vajadzību izvērtēšanai.

Lai pieteiktos individuālo vajadzību izvērtēšanai
un atbalsta plānu izstrādei, griezties Nīcas novada Sociālajā dienestā Bārtas ielā 6, Nīca, tel. 63489489 darba dienās plkst.9:00 – 15:00.

Informāciju sagatavoja Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

9.06.2016.

Nīcas novadā piedāvās jaunus sociālos pakalpojumus

Nīcas novada pašvaldība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Kurzemes plānošanas reģionu par sadarbību projekta “Kurzeme visiem” ieviešanā ar mērķi uzlabot esošos un ieviest jaunus sociālos pakalpojumus Nīcas novadā.

Sadarbība projektā ilgs līdz 2022.gadam, tās laikā pakāpeniski ieviešot virkni aktivitāšu, kuras pamatā būs vērstas uz 4 sabiedrības grupām jeb projekta mērķa grupām:

bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimenēm;
pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;
ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam;
potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem, audžuģimenēm.

Atbalsts ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti

Nīcas novadā dzīvojošajām ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem un kuriem ir noteikta invaliditāte, projekta ietvaros līdz par 2022. gada beigām būs iespējams saņemt par brīvu dažādus sociālos pakalpojumus, par kuru pieejamību aicinām interesēties jau tagad novada sociālajā dienestā. Pieteikties pakalpojumiem varēs tikai bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes (turpmāk – vecāki).

Vecāki, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, kuriem ir VDEĀK [1] atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu funkcionālu traucējumu dēļ, varēs saņemt:

pakalpojumu “Atelpas brīdis”– bērna līdz 18.g.v. īslaicīgai aprūpei un uzraudzībai pie pakalpojuma sniedzēja laikā, kad vecāki dažādu darba vai privātu iemeslu dēļ to nevar sniegt paši. Pakalpojums vienai ģimenei būs pieejams līdz 30 diennaktīm gadā (nepārtrauktā vai dalītā laika posmā) ar iespēju izvēlēties, vai pakalpojums tiek sniegts tikai dienas laikā, tikai nakts laikā (no 20:00 – 8:00) vai visu diennakti. Pakalpojumu pieprasot nebūs jāsniedz informācija par iemesliem, kāpēc tas nepieciešams. Pakalpojums „Atelpas brīdis” ietver:
- bērna uzraudzību;
- pašaprūpes nodrošināšanu;
- speciālistu konsultācijas;
- ēdināšanu četras reizes dienā;
- pastaigas;
- saturīgu brīvā laika pavadīšanu.
aprūpes pakalpojumu – bērna līdz 4 g.v., ieskaitot,aprūpei un uzraudzībai līdz 50h nedēļā, ja vecāki darba, mācību vai citas aizņemtības dēļ to nevar nodrošināt paši. Piesakot pakalpojumu, būs jāiesniedz dokumenti no darba vietas vai izglītības iestādes, kas apliecina vecāku aizņemtību konkrētos diennakts laikos un pamato bērna aprūpes nepieciešamību. Aprūpes pakalpojums ietver:
- bērna aprūpi un uzraudzību;
- pašaprūpes spēju attīstību;
- brīvā laika saturīgu pavadīšanu.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paredzēts arī izvērtēt bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, vajadzības un izstrādāt tiem individuālus sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānus (turpmāk – atbalsta plānus). Pamatojoties uz atbalsta plānos rekomendēto, gan bērniem, gan to vecākiem līdz 2022. gada beigām būs iespēja saņemt projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, katru no tiem ne vairāk kā 10 reizes:

bērniem – ne vairāk kā četrus no atbalsta plānā rekomendētajiem pakalpojumiem;
vecākiem – ne vairāk kā divus no šādiem atbalsta plānā rekomendētajiem pakalpojumiem: psihologa, rehabilitologa pakalpojumi, fizioterapija, dalība izglītojošās atbalsta grupās.

Sabiedrībā balstīti pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

Lai pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot maksimāli patstāvīgu dzīvi un saņemt sev nepieciešamo atbalstu mājās vai ģimeniskā vidē, nenokļūstot aprūpes institūcijās, pasaulē un Latvijā tiek piedāvāti dažādi sociālie pakalpojumi, kurus sauc arī par sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Parasti sociālos pakalpojumus piedāvā atbilstoši katra individuālajām vajadzībām. Taču šo pakalpojumu pieejamība visbiežāk ir tieši saistīta ar pašvaldību un nevalstisko organizāciju izpratni, iniciatīvām un organizācijām pieejamajiem finanšu resursiem.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros noteiktus sabiedrībā balstītus pakalpojumus ir paredzēts nodrošināt bez maksas divu gadu periodā ikvienai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir noteikta I vai II grupas invaliditāte, ja tā būs piedalījusies savu individuālo vajadzību izvērtēšanā un tai būs izstrādāts atbalsta plāns ar rekomendācijām konkrētu sabiedrībā balstītu pakalpojumu saņemšanai.

Atbilstoši 2015.gada 16.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.313, projekta „Kurzeme visiem” ietvaros personas ar garīga rakstura traucējumiem, papildus jau sniegtajiem pakalpojumiem, par brīvu varēs saņemt arī šādus sabiedrībā balstītus pakalpojumus:

aprūpe mājās;
dienas aprūpes centrs;
specializētās darbnīcas;
grupu dzīvokļi;
īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums;
speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;
atbalsta grupas un grupu nodarbības.

Lai pakalpojumus saņemtu, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte, ir jāpiesakās individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei Nīcas novada domes Sociālajā dienestā. Individuālo vajadzību izvērtēšanai tiks lietota “Atbalsta intensitātes skalas” metodika. Izvērtēšanu veiks un atbalsta plānus izstrādās īpaši apmācīti sociālie darbinieki sadarbībā ar psihiatru un ergoterapeitu.

Pieteikšanās sociālo pakalpojumu saņemšanai

Lai saņemtu sociālos pakalpojumus bez maksas projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, vecākiem, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un kuriem noteikta invaliditāte, un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti, jāpiesakās individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei Nīcas novada domes Sociālajā dienestā!

Nīcas novada domes Sociālais dienests aicina pieteikties individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei:

vecākus, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un invaliditāti
pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem un I vai II grupas invaliditāti

Darba dienās 9:00 – 15:00 Bārtas ielā 6, Nīca, Nīcas novads vai pa tālr. 63489489

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošana ir daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu. Līdzīgi projekti, kurus līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds, tiek ieviesti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos.

Projekta ietvaros, papildu augstāk aprakstītajām aktivitātēm, notiks arī visu Kurzemes reģiona bērnu sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu vajadzību izvērtēšana. Tā rezultātā tiks meklēti labākie iespējamie risinājumi, lai nākotnē samazinātu bērnu nokļūšanu institūcijās un palīdzētu bērnu namos esošajiem bērniem nokļūt ģimenēs vai saņemt pakalpojumus ģimeniskai videi pietuvinātās dzīves vietās. Tāpat projekta ietvaros paredzēts īstenot dažādus pasākumus, lai motivētu pilngadīgas personas kļūt par aizbildņiem, adoptētājiem vai audžuģimenēm.

Balstoties uz atbalsta plānos iekļauto informāciju, kā arī esošās situācijas analīzi pašvaldībās, tai skaitā Nīcas novadā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paredzēts izstrādāt Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu. Tajā iekļautos risinājumus ņems vērā, plānojot pašvaldībām pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei (piemēram, ēkām, aprīkojumam, tehnikai).

Vairāk par projekta “Kurzeme visiem” aktivitātēm lasiet www.kurzemevisiem.lv., bet par projekta ieviešanu Nīcas novadā interesējieties pie Nīcas novada domes Sociālā dienesta vadītājas Ineses Lapiņas pa tālr. 63489489 vai inese.lapina@nica.lv.

Informāciju sagatavoja Inese Siliņa,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

Kopš pagājušā gada nogales Latvijā ir uzsākts deinstitucionalizācijas (DI) process ar mērķi ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas aprūpes iestādēs esošo personu skaitu. DI Kurzemē tiek īstenots ar ESF līdzfinansējuma palīdzību Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Projektu ievieš sadarbībā ar 22 partneriem – 19 Kurzemes pašvaldībām, tai skaitā Nīcas novada pašvaldību, VSAC “Kurzeme” un 4 bērnu namiem. Projekta “Kurzeme visiem” finansējums un tā ietvaros atbalsts pašvaldībām un mērķgrupām būs pieejams līdz 2022. gadam.

16.03.2016. Kuldīgā notika visu DI virzībā Kurzemē iesaistīto partneru tikšanās, pulcējot 45 dalībniekus no Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Liepājas, Mērsraga, Nīcas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils pilsētas un Ventspils novada pašvaldībām, kuras pamatā pārstāvēja sociālo dienestu, bet līdzi darbojās arī citi pašvaldību darbinieki. No valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Kurzeme” piedalījās vadības pārstāvji un tā 6 filiāļu – Aizvīķi”, “Dundaga”, “Gudenieki”, “Ilģi”, “Liepāja”, “Veģi”- darbinieki, bet bērnu aprūpes iestādes (BSAC) pārstāvēja vadība vai darbinieki no Liepājas pilsētas domes sociālā dienesta bērnu nama, Talsu novada Strazdes bērnu nama, Ventspils pilsētas sociālās aprūpes nama “Selga” un Ventspils novada bērnu nama “Stikli”. Līdzi darbojās arī Vaiņodes internātpamatskolas pārstāvis.

bilde nr 1

Tikšanās laikā tika sniegta pamatinformācija par DI procesu, par projektu un tā mērķgrupām, ESF līdzfinansējuma ietvaros paredzētajām aktivitātēm un 2016.gada darbiem.

Deinstitucionalizācijas un projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paredzētās aktivitātes būs pieejamas šādām iedzīvotāju grupām:

pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kurām ir I un II grupas invaliditāte un, kuras šobrīd dzīvo VSAC vai, kuras potenciāli varētu nonākt VSAC;
bērniem līdz 18.g.v., kuri atrodas bērnu namos jeb ārpusģimenes aprūpes institūcijās;
bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimenēm;
potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm.

Galvenais 2016. gada uzdevums deinstitucionalizācijas ietvaros Kurzemē ir izvērtēt mērķgrupu vajadzības un vēlmes, un tā rezultātā izstrādāt katram individuālu atbalsta plānu. Balstoties uz mērķgrupas vajadzību un nepieciešamā atbalsta izvērtējumu un esošās situācijas pašvaldībās analīzi, līdz gada beigām paredzēts izstrādāt Kurzemes reģiona kopējo deinstitucionalizācijas plānu, kā arī visu Kurzemē esošo BSAC reorganizācijas plānus. Labklājības ministrija DI ietvaros Kurzemē ir plānojusi reorganizēt arī vienu no 6 VSAC “Kurzeme” filiālēm, konkrēto filiāli paziņojot līdz 31.martam.

Pēc reģionālā DI plāna izstrādes, tajā iekļautos risinājumus ņems vērā, plānojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejamo finansējumu pašvaldībām infrastruktūras un jaunu pakalpojumu izveidei. Tādējādi plānots palīdzēt tām personām ar GRT, kuras vēlēsies uzsākt patstāvīgāku dzīvi ārpus ilgstošas aprūpes iestādēm, un bērniem BSAC, pārveidojot tos par ģimeniskai videi pietuvinātiem. Tiek plānots personām ar GRT nodrošināt tādus nepieciešamos sabiedrībā balstītos pakalpojumus, kā aprūpe mājās un dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus un īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumus. Ja nepieciešamas tiks sniegts atbalsts vai konsultācijas individuāli vai grupās. Savukārt, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem būs nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, piemēram, konsultāciju veidā un cita veida atbalsta pakalpojumi, piemēram, aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti līdz 4 gadu vecumam un “atelpas brīža” pakalpojums.

Jau šobrīd pašvaldības, kuras ir noslēgušas sadarbības līgumus projekta “Kurzeme visiem” ieviešanā, var piedāvāt aprūpes pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir VDEĀK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Pakalpojums ietver bērna aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu līdz 50h nedēļā, bet “atelpas brīža” pakalpojums tiek piedāvāts bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm. Tā būtība ir piedāvāt īslaicīgu – līdz 30 dienām gadā – aprūpi jebkura vecuma bērnam ar invaliditāti un palīdzību ģimenei, kurai darba vai citu apstākļu dēļ (piemēram, komandējums, bēres) ir jādodas izbraukumā. Aprūpes un „atelpas brīža” pakalpojumus var pieprasīt pašvaldības sociālajā dienestā, kas atbilstoši individuālajai situācijai un saskaņojot ar Kurzemes plānošanas reģionu, to piešķirs un organizēs tā sniegšanu.

Klātesošie tika detalizētāk iepazīstināti ar 2016. gada apjomīgākās aktivitātes – mērķgrupu vajadzību izvērtēšanas un individuālo atbalsta plānu izstrādes – organizēšanu. Šobrīd norit darbs pie iepirkuma sagatavošanas izvērtēšanas īstenotāju atlasei. Tiek plānots, ka izvērtēšanas process un individuālo atbalsta plānu izstrāde sāksies vasaras vidū. Paredzēts, ka Kurzemē tiks izvērtētas kopumā 956 personas, no kurām 193 būs bērnu namu bērni, 416 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 347 personas ar garīga rakstura traucējumiem.

Partneri vienojās, ka salīdzinoši vienkāršāk būs apzināt izvērtējamās personas ar GRT, kas dzīvo VSAC un izteiks vēlmi pāriet dzīvot pašvaldībā. Krietni sarežģītāk ir apzināt izvērtējamos bērnus ar FT un to ģimenes, jo nedz valstī, nedz pašvaldībās neeksistē šīs mērķgrupas uzskaite un kontaktinformācija. Kā viens no risinājumiem tika izvēlēta iespēja sadarboties ar vietējām nevalstiskajām organizācijām un medijiem. Pēc vajadzību un ģimenes situācijas izvērtēšanas un individuālā atbalsta plāna izstrādes, bērni ar FT un viņu ģimenes varēs saņemt atbalsta plānā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bez maksas. Jāuzsver, ka atbalstu varēs saņemt arī bērnu likumiskie pārstāvji un audžuģimenes, piemēram, tie var būt psihologa vai rehabilitologa pakalpojumi, fizioterapija vai izglītojošas atbalsta grupas.

Tikšanās noslēgumā visiem projekta partneriem tika piedāvāta iespēja – aicināt projekta “Kurzeme visiem” vadības grupas pārstāvjus uz pašvaldībām un iestādēm, lai detalizētāk pārrunātu neskaidros DI procesa un projekta ieviešanas jautājumus, tostarp pieaicinot darbiniekus un/vai mērķa grupu. KPR pārstāvji atzina, ka būtu vēlama savlaicīga tikšanās ar VSAC dzīvojošajām personām ar GRT, lai tās sagatavotu gaidāmajam izvērtēšanas procesam un informētu par plānotajiem jaunajiem pakalpojumiem.

Projektu “Kurzeme visiem” (projekta nr. 9.2.2.1./15/I/004) finansē Eiropas Sociālais fonds un līdzfinansē Latvijas valsts.

Inese Siliņa, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
m.t. 29811722, inese.silina@kurzemesregions.lv

Dalīties:

Deinstitucionalizācijas projekts

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.9

Usmā pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes un infrastruktūras tapšanu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai Kurzemes reģionā

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.8

Kurzemē aug bērnu ar FT vecāku pieprasījums pēc atbalsta un pašvaldību iespējas tā nodrošināšanai

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.7

AUG SABIEDRĪBĀ BALSTĪTU SOCIĀLO PAKALPOJUMU SAŅEMŠANAS IESPĒJAS KURZEMĒ

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.6

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT

Viņi ir pilnīgi nederīgi darbam!

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT

Mīts Nr.1: Viņi visi ir neārstējami slimi.

Lai pieteiktos individuālo vajadzību izvērtēšanaiun atbalsta plānu izstrādei, griezties Nīcas novada Sociālajā dienestā Bārtas ielā 6, Nīca, tel. 63489489 darba dienās plkst.9:00 – 15:00.

Lai pieteiktos individuālo vajadzību izvērtēšanai
un atbalsta plānu izstrādei, griezties Nīcas novada Sociālajā dienestā Bārtas ielā 6, Nīca, tel. 63489489 darba dienās plkst.9:00 – 15:00.