OTAŅĶU ETNOGRĀFISKAIS ANSAMBLIS

Kolektīva vadītāja: Solveiga Kūlaine (no 2014. gada)

Mēģinājumi notiek Otaņķu tautas namā, otrdienās plkst. 14:00

 

Iepriekšējie vadītāji - Rasma Atteka, Reinholds Jansons, Zenta Bērtiņa.

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1964. gada ziemā. Tas radās nejauši. Kolhozā „Zelta zvaigzne” tuvojās lielie pensijas svētki un vajadzēja kaut ko senatnīgu.

Saaicināja vecākās paaudzes ļaudis Rudes skolā uz pirmo mēģinājumu, kurā tika dziedātas nīcenieku dziesmas un kāzu dziesmas. Dažas sievas iebilda: „Ko tad dziesmas! Tad vajag rādīt, kā to dara!”

Tā radās kāzu uzvedums, kuru rādīja jaunajiem pensionāriem. Daudzi domāja, ka ar to darbība izbeigta, bet sekoja uzaicinājumi ciemoties arī citur.

Uzvedums „Senās kāzas Nīcā” apceļoja daudzas skatuves, televīziju, piedalījās folkloras pasākumos Rīgā.

Tika iestudēti arvien jauni uzvedumi – „Līgo”, «Lieldienas”, „Ķekatas”, „Pādes dīdīšana”. Tobrīd ansamblī darbojās ap 25 otaņķnieku.

Ansambļa dibinātāja ir Rudes skolas skolotāja Rasma Atteka. Viņa teikusi: „Esmu priecīga, ka darba gaitas mani atvedušas uz Otaņķiem. Mani valdzina ciema īpatnības.”

Paplašinoties ansambļa repertuāram, par māksliniecisko vadītāju tiek uzaicināts Reinholds Jansons. 1988. gadā par ansambļa vadītāju uzaicināja Zentu Bērtiņu, un viņa piekrita, jo šī puse viņai bija tuva un mīļa.

Ansambli viņa vadīja divdesmit piecus gadus. Vadītāja bija īstena otaņķniece, šeit viņa bija dzimusi un augusi, tikai dižās skolas atļāva aizceļot no Otaņķiem.

Pēc Z.Bērtiņas aiziešanas Mūžībā no 2014. gada par ansambļa vadītāju kļūst Solveiga Kūlaine.

Ansamblī 2017. gadā piedalās 18 dalībnieki, no tiem 3 bērni, vecākā dalībniece Alvīne Šķipere dzied no ansambļa pirmsākumiem.

Ansamblis sanāk kopā reizi nedēļā, tas regulāri uzstājas ar saviem koncertiem novada pasākumos, Latvijā, Lietuvā un citur.

Ansamblis dzied, ievērojot senās ieražas, dziedāšanas manieri un rituālus. Viens no nosacījumiem ir katru koncertuzvedumu sākt ar garo saucienu.

Raksturīgas ir braucamās dziesmas, apdziedāšanās dziesmas, kuras dziedāja, viens otru apdziedot. Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis palīdz saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības,

rūpējas, lai tās nezustu un tiktu nodotas nākamajām paaudzēm. Tādēļ sadarbojas ar Rudes pamatskolu un citām pašvaldības iestādēm.

Ansambļa dziesmu pūrs ir bagāts un neizsmeļams, dalībniekiem atliek no tā šķetināt un šķetināt.

Sasniegumi un nozīmīgi notikumi:

  • 2017. gada jūlijā pārstāvēja Latviju “Baltica” festivālā Lietuvā.
  • 2017. gada piedalījās Burdona festivālā Alsungā.
  • 2017. gadā etnogrāfisko ansambļu skatē ieguva vērtējumu “Izcili”.
  • 2017. gadā projekta ietvaros izgatavoti divi vīriešu tautastērpi.
  • 2016. gadā kolektīva vadītāja Solveiga Pētersone un Sandijs Kūlainis tika uzaicināti Latvijas delegācijas sastāvā piedalīties Pasaules folkloriādē Meksikā.
  • 2015. gadā projekta ietvaros izgatavoti trīs tradicionāli bērnu tērpi.
  • 2014. gadā veiksmīgi realizēts vietējais projekts – izveidots buklets, kalendāri, fotoizstāde, organizēja 50 gadu pastāvēšanas koncertu.
  • 2014. gadā etnogrāfisko ansambļa skatē Kurzemē iegūst novērtējumu – izcili.
  • 2012. gadā etnogrāfisko ansambļu skatē iegūst Kurzemē visaugstāko novērtējumu – 1. pakāpi.
  • 2010. gadā piedalās V starptautiskajā folkloras festivālā Viļņā.
  • 2010. gadā iegūts pirmās pakāpes diploms „Burdona festivālā 2010” .
  • 2008. gadā tiek uzņemta Vācijas televīzijas dokumentālā filma „Baltijas dārgumi”.
  • 2006. gadā bijušās ansambļa priekšdziedātājas – māsas Margrieta Otaņķe un Katrīna Radomišķe – saņēma „Lielo folkloras balvu par mūža ieguldījumu tradicionālajā kultūrā”, Otaņķu dzimta saņēma balvu „Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanā, aizsardzībā un kopšanā”, kas jau četrās paaudzēs rūpējas par dzimtas un novada tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē.2007. gadā „Lielo folkloras gada balvu” nominācijā par mūža ieguldījumu folkloras apgūšanā un kopšanā saņēma ilggadīgākā ansambļa dalībniece Alvīne Šķipere.
  • 2006. gadā viesojās pie Eiroparlamenta deputātes I. Vaideres Briselē.
  • 2005. gadā vadītāja Zenta Bērtiņa tika apbalvota ar Atzinību par mūža ieguldījumu folklorā.
  • 2001. gadā ansamblis bija pirmais no Liepājas rajona, kas ieguva „Lielo folkloras balvu” par tradicionālo kultūras vērtību popularizēšanu Latvijā un ārzemēs.
  • 1999. gadā piedalījās starptautiskā deju festivālā Vācijā.